Pēteris Balodis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pēteris Balodis
Pēteris Balodis
Personīgā informācija
Dzimis 1907. gada 21. jūnijā
Valsts karogs: Krievija Krievijas impērija, Vidzemes guberņa, Rīgas apriņķis, Mālpils pagasts
(tagad Karogs: Latvija Latvija)
Miris 1978. gada 1. janvārī (70 gadi)
Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV, Ņujorka
Tautība latvietis
Dzīvesbiedre Dagmāra Ziemelis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe Waffen-Sturmbannführer (majors)
SS-Sturmbannfuehrer collar.svg
Valsts Karogs: Latvija Latvija
Valsts karogs: VācijaTrešais reihs
Komandēja 34. ieroču SS grenadieru pulks
Kaujas darbība Otrais pasaules karš
Apbalvojumi Dzelzs krusts (I un II šķira)
Daugavas Vanagu nozīme zeltā

Pēteris Balodis (1907-1978) bija Latvijas Bruņoto spēku un Latviešu leģiona virsnieks, pēdējais 34. grenadieru pulka komandieris[1].

Bērnība un jaunība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēteris Balodis dzimis 1907. gadā Mālpils pagastā, izglītību ieguvis Rīgā - 1928. gadā viņš beidza Rīgas pilsētas 1. vidusskolu. Balodis izlēma par labu militārai karjerai un iestājās Latvijas kara skolā[1].

Starpkaru periodā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaprāļa pakāpi Balodis ieguva jau 1929. gadā, un 1930. gada 1. septembrī viņš beidza kara skolu leitnanta pakāpē un tika iecelts par 1. Liepājas kājnieku pulka III rotas jaunāko virsnieku. 1932. gada 17. jūlijā Balodi pārcēla uz 6. Rīgas kājnieku pulku un 1933. gada 1. septembrī paaugstināja par virsleitnantu, kā arī iecēla par vada komandieri. 1935. gada 1. novembrī Balodis tika iecelts par pulka adjutanta vietnieku, bet no 1937. gada 12. septembra vadīja Virsnieku klubu un Vēsturisko muzeju.

1938. gada 30. novembrī Balodi piekomandēja Armijas ekonomiskajam veikalam kā Rīgas nodaļas priekšnieka palīgu. No 1939. gada 11. novembra viņš vadīja Armijas ekonomiskā veikala Rēzeknes nodaļu. Pēc Latvijas okupācijas Balodi 1940. gada 8. augustā paaugstināja par kapteini, taču jau 25. oktobrī atvaļināja no dienesta.[2].

Otrajā pasaules karā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1943. gada pavasarī Balodi iesauca dienestam Latviešu leģionā, sākotnēji kā 15. divīzijas štāba transporta priekšnieku, 1943. gada 30. aprīlī viņu arī paaugstināja par kapteini. 1944. gada 15. novembrī Balodi iecēla par 34. grenadieru pulka II bataljona komandieri, tā sastāvā viņš piedalījās kaujās Pomerānijas līnijā[2], kur 1945. gada 24. janvārī pie Immenheimas izrādīja īpašu varonību, par ko tika apbalvots ar I un II šķiras Dzelzs krustu un paaugstināts par majoru[3]. 1945. gada 5. februārī Balodi ievainoja, un viņš bija spiests fronti pamest līdz 29. martam, kad tika nozīmēts par 34. pulka I bataljona komandieri. 1945. gada 27. aprīlī pulka pulkvežleitnants Vīksne iepriekš gūtā ievainojuma galvā dēļ bija spiests fronti pamest un Balodis kļuva par bataljona komandieri - viņš bija pēdējais pulka komandieris un vadīja to līdz nonākšanai Rietumu sabiedroto gūstā 1945. gada 2. maijā[2].

Pēckara dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Vācijas kapitulācijas Balodis nonāca Cēdelgēmas gūstekņu nometnē, tur piedalījās Daugavas Vanagu dibināšanā. Vēlāk devās uz Kanādu, kur turpināja aktīvi darboties trimdas latviešu organizācijās, par to apbalvots ar Daugavas Vanagu nozīmi zeltā.

Majors Pēteris Balodis mira ar sirdstrieku Ņujorkā 1978. gada 1. janvārī, guldīts zemes klēpī Rotas brāļu kapos Katskiļos[2].

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1978, 6.sējums, 163. lpp
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Virsnieki_B». Skatīts: 2013. gada 4. novembris.[novecojusi saite]
  3. Daugavas Vanagu Centrālās Pārvaldes Izdevums - Latviešu kaŗavīrs Otra pasaules kaŗa laikā, Toronto: 1978, 6.sējums, 19. lpp