Pēteris Balodis (revolucionārs)

Pēteris Balodis Personīgā informācija Dzimis 1839. gada 1. decembrī Lielais pagasts, Rīgas apriņķis, Vidzemes guberņa, Krievijas Impērija (tagad Latvija) Miris 1918. gada 23. janvārī (78 gadu vecumā) Blagoveščenska, Amūras apgabals, Krievijas SFPR

Pēteris Balodis (1839—1918) bija latviešu sociālistiskais revolucionārs, izdevējs, zeltrūpnieks.

Dzīvesgājums

Dzimis 1839. gadā Lielajā pagastā Dāvja Baloža ģimenē. Mācījās Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā, to nepabeidzot. No 1856. līdz 1858. gadam studēja Pēterburgas Medicīnas un ķirurģijas akadēmijā, 1857. gadā atstāts 1. kursā, 1858. gadā atskaitīts, nenokārtodams eksāmenus. Kopā ar Aleksandru Famincinu tulkoja Vīnes Universitātes profesora Jozefa Girtla triju sējumu anatomijas grāmatu (izdota pēc P. Baloža arestēšanas). No 1858. gada mācījās Sanktpēterburgas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultātē. Nabadzības dēļ P. Balodis pēc viņa paša lūguma atbrīvoja no maksas par mācībām. Ierīkoja nelegālu tipogrāfiju, izdeva uzsaukumus. 1861. gada 5. decembrī atskaitīts no universitātes 3. kursa par dalību studentu nemieros.

1862. gada jūnijā viņu arestēja, tipogrāfijā konfiscēja nesen nodrukāto Dmitrija Pisareva rakstu, kurā bija asi nosodīta patvaldība. 1864. gada novembrī P. Balodim piesprieda 7 gadus katorgā un mūžīgu nometinājumu Irkutskas guberņas Verhoļenskas apriņķī. Vairākus katorgas gadus aizvadīja kopā ar Nikolaju Černiševski sudraba kausēšanas rūpnīcā. Pēc katorgas apmetās Verhoļenskas apriņķa Ilgā, kur strādāja par rakstvedi pagasta valdē. 1873. vai 1874. gadā patstāvīgi devās uz Oļokminsku, kur sāka strādāt zelta raktuvēs. 1876. gadā P. Balodis vērsās pie Imperatora kancelejas 3. nodaļas (politiskā policija) priekšnieka ar lūgumu noņemt politisko uzraudzību, bet šo lūgumu noraidīja. 1877. gadā A. Famincins, tobrīd Sanktpēterburgas Konservatorijas profesors, nosūtīja vēstuli Sanktpēterburgas ģenerālgubernatoram, pēc kuras 3. nodaļa pārtrauca P. Baloža uzraudzību un atļāva viņam pārvietoties Austrumsibīrijā bez tiesībām iebraukt Krievijas Impērijas Eiropas daļā.

No 1887. gada bija Ņimanas zelta rūpniecības kompānijas galvenais pārvaldnieks, pēc atlaišanas 1898. gadā viņš pārvācās uz Blagoveščensku. 1899. gadā izveidoja avīzi "Amurskij kraj", ar naudu atbalstīja izsūtītos un revolucionāro presi (piemēram, Friča Roziņa Bernē izdoto žurnālu "Sociāldemokrāts" caur Robertu Pelši), kļuva par mecenātu: atvēra pilsētā tautas namu, bibliotēku, atbalstīja skolas. 1902.—1903. gadā ceļoja pa Japānu, Ķīnu, Ēģipti. Neveiksmīgi centās izveidot pats savu zelta ieguves kompāniju. Tiesājās Sanktpēterburgā ar Ņimanas kompāniju par viņam pienākošos naudu, panāca savu prasību izpildi. 1905.—1906. gadā Blagoveščenskā vadīja Kārļa Marksa "Kapitāla" studēšanas pulciņu.

Nomiris 1918. gadā no paralīzes.

Radi

Vectēvs Andrejs, dzimtzemnieks, bija brāļu draudzes lasītājs. Tēvs Baložu Dāvis bija pārcēlies no laukiem uz Rīgu, kur uzturēja iebraucamo vietu, nodarbojās ar galdniecību un turpināja darboties hernhūtiešu kustībā, vēlāk pārgājis pareizticībā un bija viens no Rīgas Pareizticīgo garīgā semināra pamatlicējiem.

Cits Andreja Baloža mazdēls bija Kārlis Balodis.

P. Balodis 1889. gadā apprecējies ar 20 gadīgo Jeļenu Jordanu, viņu bērni: Vera (1890), Vladimirs (1891), Jeļena (1892). Vladimira miris no tīfa vācu gūstā.

Vēstures literatūra

• P. Valeskalns. "Revolucionārais demokrāts Pēteris Balodis", Latvijas PSR ZA, 1961
• П. И. Валескалн. «Революционный демократ Петр Давыдович Баллод», Зинатне, 1987