Pēteris Dreimanis
| ||||||||||||
|
Pēteris Dreimanis (dzimis 1879. gada 11. oktobrī Kusas pagastā, miris 1971. gada 23. janvārī Landonā, Ontārio, Kanādā) bija latviešu vēsturnieks un sabiedriskais darbinieks.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piedzima Kusas pagasta Bikās kā saimnieka jaunākais dēls. Pēc vietējo skolu un Rīgas Pareizticīgo garīgo semināra beigšanas iestājās studēt vēsturi Tērbatas universitātē.[1] Beidza to 1906. gadā un ieguva vēstures zinātņu kandidāta grādu. No 1907. — 1909. gadam strādāja par pedagogu Valmieras skolotāju seminārā, no 1909. līdz 1912. gadam bija skolotājs Kuresāres (Ārensburgas), no 1912. līdz 1914. gadam Liepājas, bet no 1914. līdz 1915. gadam Rīgas Aleksandra ģimnāzijā.
Pirmā pasaules kara laikā no 1916. gada Pēteris Dreimanis dzīvoja Krievijā, bet 1920. gadā atgriezās Latvijā. 1921. — 1929. gadā darbojās Darba partijā un Demokrātiskajā centrā.
Latvijas neatkarības laikā bija vēstures metodikas lektors Latvijas Universitātē un skolotājs Rīgas Skolotāju institūtā, Valsts tehnikumā un Rīgas pilsētas komercskolā.[2]
Līdzās pedagoģiskajam darbam nodevās Latvijas vēstures pētīšanai. Publicēti viņa pētījumi par Viestartu, tautas atmodas laika saimniecību un sabiedrību un par zemnieku cīņām Vidzemē. Viņš bija rosīgs arī sabiedriskajā darbā, darbodamies Nacionālo skolotāju savienībā, rakstīja dienas presē un ilgāku laiku vadīja Latvijas radiofona informācijas un priekšlasījumu daļu.
1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1948. gadā pārcēlās uz Kanādu. 1949. gadā pie Landonas latviešu biedrības noorganizēja latviešu sestdienas skolu un to vadīja līdz 1962. gadam. Piedalījās LNAK dibināšanā un bija tās padomes loceklis līdz 1967. gadam. Bija LPB Kanādas kopas loceklis un kopš 1959. gada tās goda biedrs. 1960. gadā saņēma LNJAK balvu un 1964. gadā Ziemeļamerikas KF atzinības rakstu.
Darbi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pēteris Dreimanis ir autors daudzām pamatskolas mācību grāmatām, rakstījis arī ar pseidonīmu P. Tokarevs.
- Vadonis, vispārējā un Latvijas vēsturē. / I—III. (1922)
- Latvijas vēsture (1925)
- Vispārējā vēsture (1925)
- Zemgales lielskungs Viestarts (1927)
- Latvju tautas vēsture. (1. izd. 1957, 2. izd. 1958, 3. izd. 1969)
- atmiņas "Dzīves virpulī" (1959)
- Audzināšana (1964)
- Ģimene un tās loma audzināšanā (1966)
- Latviešu tautas attīstība un nacionālisms (rakstu krājums, 1968)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Pēterim Dreimanim 90 gadu». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2018. gada 12. oktobrī.
- ↑ «Miris vēsturnieks P.Dreimanis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 3. februārī. Skatīts: 2018. gada 12. oktobrī.
|