Pīters Miglinīks

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pīters Miglinīks (dzimis 1850. gada 12. decembrī, miris 1883. gada 1. martā) bija latgaliešu dziesminieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis muižas pārvaldnieka ģimenē Zaļmuižas, vēlākajā Nautrēnu pagastā. Beidzis Rēzeknes apriņķa skolu. Bijis skrīvera palīgs, vēlāk skrīveris Viļakas un Makašānu pagastā, aizstāvējis zemnieku intereses. 1874. gadā atbalstījis Zaļmuižas zemnieku nemierus, pēc tam uz 11 mēnešiem ticis ieslodzīts cietumā, kur smagi saslimis, tāpēc agri - 33 gadu vecumā - miris. Apbedīts Nautrēnu pagasta Desetnīku kapos. Kapa pieminekļa autors - B. Buļs.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sacerējis dzejoļus un dziesmas, to saturs - tautas posts, neapmierinātība ar dzīves kārtību, taisnības un brīvības ilgas. Sacerējumi izpildījušies mutvārdos, rokrakstos, dziesmas tikušas dziedātas un bijušas ļoti populāras. Daudzi darbi gājuši zudumā, citi 20. un 30. gados publicēti Latgales presē.

Dzejas rindu piemēri[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jemit, draugi, glozes rūkā,
Izdzersim pa vīnai.
Jimā gori sleicynosim,
Bādai acis aizlīsim.

Uz pasaules laime ir,
Tikai na dēļ mysu.
Uz pasaules prīca ir,
Tikai na dēļ vysu.

Nataisneiba uz pasauļa
Krepka ir kai myurs,
Un myuru myusim ar kulākim
Nikod nasist.