Pļāvēji

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pļāvēji
De graanoogst
The Harvesters MET DP119115.jpg
Mākslinieks Pīters Brēgels Vecākais Labot šo Vikidatos
Gads 1565
Medijs eļļas krāsa, koksne Labot šo Vikidatos
Izmēri 116.5 cm (45.9 in)[1] × 159.5 cm (62.8 in)[1]
Atrašanās vieta Metropoles mākslas muzejs
Īpašnieks Nikolāss Jongelinks, Archduke Ernest of Austria, Rūdolfs II Hābsburgs, Archduke Leopold Wilhelm of Austria, Antuāns Fransuā Andreosī, Metropoles mākslas muzejs Labot šo Vikidatos[2]
Inventāra nr. 19.164 Labot šo Vikidatos[2]
Identifikatori RKDimages ID: 54294
MET objekta ID: 435809

"Pļāvēji" (nīderlandiešu: De graanoogst) ir Pītera Brēgela Vecākā 1565. gadā tapusi eļļas krāsas glezna uz koka paneļa. Šis Ziemeļu renesanses darbs ir viens no sešu darbu sērijas, no kuriem saglabājušies ir pieci; tie attēlo dažādus gadalaikus. Tajā attēlots ražas novākšanas laiks, kas parasti notiek augustā un septembrī. Gleznu pasūtināja Nikolāss Jongelinks, tirgotāju baņķieris un mākslas kolekcionārs no Antverpenes.[3]

Glezna[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā daudzi gleznotāja darbi, arī šī glezna attēlo zemniekus un to darbu. Daži no zemniekiem attēloti ēdam, kamēr citi novāc kviešus; tas ir diahronisks (attiecībā uz tādu fenomenu kā, piemēram, idejām, valodu vai kultūru, kas notiek vai mainās laika gaitā) attēlojums gan pārtikas ieguvei, gan patērēšanai.[4] Sēdošās sievietes, kura ēd maizi un sieru, priekšā uz baltā audekla redzami bumbieri, bet tēls kokā labajā malā redzams novācot bumbierus. Gleznā attēlots liels skaits nodarbju, kas attēlo 16. gadsimta lauku dzīvi Beļģijā.[5] Piemēram, labajā malā redzama persona, kas krata ābolus no koka. Nedaudz pa kreisi no attēla centra redzama cilvēku grupa, kas nodarbojas ar gaiļa nomētāšanas asins sportu.[6]

Glezna kopš 1919. gada atradusies Metropoles mākslas muzejā Ņujorkā.[7] Metropoles mākslas muzejs šo gleznu nosaucis par "ūdensšķirtni Rietumu mākslas vēsturē"[3] un "pirmo moderno ainavu".[8] Attāluma sajūtu rada strādnieki, kas nes kviešu kūļus pa klajumu, cilvēki, kas peldas dīķī, bērni, kas spēlējas un kuģi tālumā.

Cikls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saglabājušies Gadalaiku cikla darbi:

"Apmākusies diena", "Mednieki sniegā", "Lopu pārdzīšana no ganībām" atrodas Vīnes mākslas vēstures muzejā. "Pļauja" atrodas Lobkovica pilī Prāgā.

Mantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ievērojamais animācijas režisors Hajao Mijadzaki no gleznas ietekmējās savas īsfilmas "Mr. Dough and the Egg Princess" tapšanā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 http://www.metmuseum.org/art/collection/search/435809; pārbaudes datums: 7 februāris 2017.
  2. 2,0 2,1 http://www.metmuseum.org/art/collection/search/435809; pārbaudes datums: 18 marts 2017.
  3. 3,0 3,1 «Pieter Bruegel the Elder: The Harvesters (19.164)». Heilbrunn Timeline of Art History. New York : The Metropolitan Museum of Art. 2014. OCLC 49730187. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-09-05. Skatīts: 2017-12-12. Through his remarkable sensitivity to nature’s workings, Bruegel created a watershed in the history of Western art, suppressing the religious and iconographic associations of earlier depictions of the seasons in favor of an unidealized vision of landscape.
  4. BBC Radio 4. «The Harvesters by Pieter Bruegel the Elder».
  5. «A discussion of The Harvesters by Pieter Bruegel the Elder». TripImprover - Get more out of your museum visits!. Skatīts: 2017-10-26.
  6. Mark Brown. «Google Art Project aims to shed new light on classic works of art». The Guardian, 2011-02-01.
  7. «Pieter Bruegel the Elder: The Harvesters». The Metropolitan Museum of Art. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 6. septembrī. Skatīts: 2017. gada 12. decembrī.
  8. «MetMedia: The Harvesters». The Metropolitan Museum of Art. New York. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015-10-03. Skatīts: 2017-12-12. It’s a landscape that’s really the first modern landscape in Western art. Bruegel has inserted a completely coherent middle ground, and it increases both our engagement with the landscape—he puts us into the landscape along with the peasants walking down those paths—and the sense of a measurable distance.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]