Pašaizdegšanās
Izskats
Pašaizdegšanās ir tāda aizdegšanās, kuru izraisa vielas pašsasilšana.
Ar pašaizdegšanos saprot lēnu, vairākas stundas ilgstošu eksotermisku sadalīšanās/oksidēšanās procesu, līdz vielas temperatūra sasniedz pašaizdegšanās temperatūru.
Kā notiek pašaizdegšanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Viela ar relatīvi zemu pašaizdegšanās temperatūru sāk izdalīt siltumu, kas var notikt, piemēram, oksidēšanās vai fermentēšanās procesos.
- Siltums nespēj izkliedēties, kā rezultātā paaugstinās vielas temperatūra.
- Vielas temperatūra pārsniedz tās pašaizdegšanās temperatūru.
- Ja ir pietiekoši daudz skābekļa, sākas degšana.
Piroforas vielas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nātrijs ir piroforas vielas piemērs, kura, saskaroties ar skābekli, ūdeni vai mitru gaisu, var spontāni aizdegties. Piroforu vielu pašaizdegšanās temperatūra ir zemāka par istabas temperatūru un spontānai uzliesmošanai bieži pietiek vielas saskarei ar gaisu vai ūdeni. Piroforas vielas raksturojas ar lielu īpatnējo virsmas laukumu. Reneja niķelis ir pirofora viela, jo tās daļiņas ir ļoti mazas.
Dažas vielas, kuras var spontāni aizdegties
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Siena kaudzes, komposta čupas un neapstrādāta kokvilna var pašaizdegties, jo bakterioloģiskās fermentācijas procesā izdalās siltums.[1][2]
- Graudu putekļi karstā metāla tvertnē var eksplodēt, sagraujot ēku.
- Ar linsēklu eļļu sasmērētas lupatas oksidējoties var sakarst un aizdegties. [3]
- Pie nepietiekamas siltuma atvadīšanas, bet brīvas skābekļa piekļuves, var spontāni aizdegties akmeņogles.
- Pirīta oksidēšanās bieži izraisa spontānu akmeņogļu aizdegšanos vecos terikonos.
- Pistāciju rieksti, ja tos uzglabā lielā daudzumā, ir ļoti ugunsbīstami un var pašaizdegties.[4]
- Ļoti siltos laika apstākļos var spontāni pašaizdegties lielas kūtsmēslu kaudzes.
- Ja kokvilna vai lini nonāk saskarē ar minerāleļļām, tad bakterioloģiskās sadalīšanās rezultātā izdalās siltums. Ja šos materiālus uzglabā siltumizolācijas apstākļos, tad siltuma palielināšanās veicina sadalīšanos, kas savukārt palielina siltuma izdalīšanos. Kad sasniegta pašaizdegšanās temperatūra, viela skābekļa klātbūtnē uzliesmo.
Pastāv uzskats par cilvēku spontānu aizdegšanos, tomēr šādiem apgalvojumiem pagaidām vēl nav ticamu izskaidrojumu.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Spontaneous Combustion in Hay Stacks». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008-05-09. Skatīts: 2008-05-09.
- ↑ «Spontaneous combustion in compost piles». Skatīts: 2009-01-12.
- ↑ «Fire - Reflectors». Wildwood Survival. Skatīts: 2010-03-16.
- ↑ «Pistachio Nuts». Skatīts: 2007-11-05.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Article on the spontaneous combustion of coal Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.
- Spontaneous combustion demonstration
|