Padrans

Sagrišas forta padrans.

Padrans (portugāļu: Padrão) ir akmens stabs ar Portugāles karalisko ģerboni un uzrakstu. Padranu bieži vien vainago latīņu krusts.

Vēsture

Padranus uzstādīja portugāļu jūrasbraucēji savu izpētes ekspedīciju gaitā Lielo ģeogrāfisko atklājumu laikā, atklājot jaunas zemes, kā zīmi šo teritoriju pārejai Portugāles jurisdikcijā. Ekspedīcijai atstājot jaunatklāto zemi, un pašā redzamākajā vietā uzstādot padranu, ceļotāji turpināja savu ceļojumu, vai arī, ja tas bija ekspedīcijas galapunkts, atgriezās savā dzimtenē, kur uz kopējās kartes atzīmēja jaunos ģeogrāfiskos punktus. Tādā veidā, ja šajā vietā nebija dibināta kolonija, bet cita valsts iespiedās šajā teritorijā, karalistei bija pamats apstrīdēt svešo valstu klātbūtni, atstājot sev pirmatklājēja tiesības.

Padraniem cita funkcija bija tad, kad tie tika uzstādīti kā piemiņas zīmes draudzībai vai svarīgam notikumam. Šāda veida padrans ārēji ne ar ko neatšķīrās no tā, kuru uzstādīja jūrasbraucēji jaunatklātajās zemēs, vienīgi izņemot ar pievienoto tekstu par kādu pieminamo notikumu. Par šāda veida padrana piemēru var kalpot Vasko da Gamas Nazarē uzstādītais padrans, pateicībā Jaunavai Marijai par ekspedīcijas atgriešanos no Indijas.

Vairāki 15. gadsimtā Āfrikas krastos uzstādītie portugāļu padrani ir saglabājusies līdz mūsdienām. Tā 20. gadsimtā Lisabonas ģeogrāfiskā biedrība atklāja trīs Diogu Kana un vienu Bartolomeu Diaša uzstādīto padranu.