Portugāles karaliste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Karogs (1830-1910)

Portugāles karaliste pastāvēja no 1139. līdz 1910. gadam. Pēc 1248. gada oficiāli saukta par Portugāles un Algarves karalisti. No 1815. līdz 1822. gadam Portugāles, Brazīlijas un Algarves apvienotā karaliste. Kopš 15.gs. neformāli zināma kā Portugāles impērija. Līdz 1822. gadam valstī pastāv absolūtā monarhija, bet pēc 1834. gada nostiprinās konstitucionālās monarhijas modelis. Monarhija sabrūk 1910. gada 5. oktobrī, kad pasludina Portugāles Pirmo Republiku.

Valsts aizsākumi meklējami 9.gs., kad rekonkistas laikā izveidojas Portugāles grāfiste, kas atrodas Astūrijas karalistes pakļautībā. 1097. gadā Portugāles grāfiste iekļaujas Leonas karalistē.

1139. gada 26. jūlijā Alfonso I pasludina sevi par karali. 1143. gadā viņa karaļa titulu atzīst Leonas karaliste. 1179. gadā Portugāles karalistes neatkarību atzīst arī Romas pāvests. Līdz 1385. gadam valda Alfonsu dinastija, kurai seko tai radniecīgā Avisu dinastija. No 1580. līdz 1640. gadam Portugāle zaudē neatkarību, atrodoties personālūnijā ar Spāniju. Pēc neatkarības atgūšanas, Portugālē valda Bragansas dinastija. Valsts starptautiskā ietekme šajā laikā ir zaudēta, taču tai joprojām pieder vērtīgā Brazīlijas kolonija. Pēc Brazīlijas Impērijas neatkarības pasludināšanas, Portugāle 19.gs. cenšas atgūt koloniālo varenību, paplašinot savas kolonijas Angolā un Mozambikā.