Pagalma dzelzceļš

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pagalma dzelzceļš ar tvaika lokomotīvi 1:8 mērogā, uz pārvietojamām sliedēm.

Pagalma dzelzceļš ir privāts āra dzelzceļš, parasti samērā miniatūrs, bet pietiekami liels, lai uz vagona sēžot, varētu braukt. Sliežu ceļa platums var būt no 64 milimetriem līdz 406 milimetriem, dažkārt pat vairāk. Mazākus āra dzelzceļus, uz kuru vagoniem nevar braukt, sauc par dārza dzelzceļiem. Pasaulē ir simtiem, pat tūkstošiem pagalma dzelzceļu, sevišķi ASV un Apvienotajā Karalistē, kur tie sastopami tikpat bieži, kā parastie modeļu dzelzceļi.

Sliedes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagalma dzelzceļu sliedes var būt gan pārvietojamas, gan arī novietotas pastāvīgi. Agrāk sliedes veidoja kā vienkārši sametinātas metāla konstrukcijas, bet tagad tās būvē no dzelzs vai alumīnija, dažreiz pat no koka. Sliedes parasti piestiprina pie koka, plastmasas vai betona gulšņiem, apkārt gulšņiem saber akmens šķembas (kā uz īstā dzelzceļa). No šiem materiāliem tiek taisītas arī pagalma dzelzceļu pārmijas.

Lokomotīves un vagoni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pagalma dzelzceļu lokomotīvēm var būt vairāki tipi: tvaika lokomotīves, ar gāzes vai dīzeļdzinēju, kā arī elektriskās lokomotīves, kas izmanto akumulatoru baterijas. Vagoni bieži tiek modelēti pēc līdzības ar reālā dzelzceļa aprīkojumu, uz tiem tiek krāsoti logo no bijušajiem vai esošiem dzelzceļiem. Preču vagonus, platformas, cisternas veido līdzīgi parastā dzelzceļa transporta vienībām. Pasažieriem izmanto speciālus vagonus, kuri tiek izgatavoti tā, lai to smaguma centrs atrastos zemu. Tas nepieciešams tādēļ, ka pasažieri sēž uz šiem vagoniem, nevis to iekšpusē.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]