Panamas dokumenti
Panamas dokumenti ir 11,5 miljonu slepenu dokumentu kopums, kas tika nopludināti no Panamas juridiskās firmas Mossack Fonseca datu centra. Dokumentos atrodama detalizēta informācija par vairāk nekā 214 tūkstošiem ofšora uzņēmumiem, to direktoriem un akcionāriem. Dokumentos kā šādu uzņēmumu vadītāji vai akcionāri ir minēti piecu valstu (Argentīna, Islande, Saūda Arābija, Ukraina, Apvienotie Arābu Emirāti) vadītāji, kā arī vairāk nekā 40 valstu valdību vadītāju tuvi radinieki, cieši saistītas personas un citas valsts amatpersonas.[1]
Dokumenti tika sākti veidot 20. gadsimta 70. gados. Datu apjoms mērāms 2,6 terabaitos. 2015. gada augustā anonīms avots piegādāja dokumentus Vācijas laikrakstam Süddeutsche Zeitung, vēlāk — Izmeklējošo žurnālistu starptautiskajam konsorcijam. Tos analizēja apmēram 400 žurnālistu 80 valstīs.
Pirmie dati un 149 dokumenti tika publicēti 2016. gada 3. aprīlī. Tiek plānots, ka pilnais uzņēmumu saraksts tiks publicēts 2016. gada maijā. Dokumentos ir tikusi pieminēta arī Latvija.[2] Drīz pēc dokumentu publicēšanas daudzās valstīs tika uzsākta izmeklēšana.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Panama Papers: The Power Players». International Consortium of Investigative Journalists. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 3. aprīlis. Skatīts: 2016. gada 3. aprīlis.
- ↑ «'Re:Baltica': 'Panamas dokumentos' ir interesanti vārdi no Latvijas». delfi.lv. 2016. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 5. aprīlī.
- ↑ «Kā 'Panamas dokumenti' satricināja pasauli; daudzviet sākas izmeklēšana». delfi.lv. 2016. gada 4. aprīlī. Skatīts: 2016. gada 5. aprīlī.
 | Šis raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |