Pāriet uz saturu

Paplašinātā realitāte

Vikipēdijas lapa
Plašinātās realitātes karte mobilajā tālrunī
10.000 kustīgu pilsētu, AR (paplašinātā realitāte), Marks Lī, 2018/2019, Stadtbibliothek, Štutgarte, Vācija[1]

Paplašinātā jeb papildinātā realitāte[2] ir skatījums uz fizisko reālās pasaules vidi, kuras elementi tiek tiešraidē papildināti ar datoru veidotu sensoro ievadi, piemēram, skaņas, video, grafikas vai GPS datiem. Tā ir saistīta ar vispārējo koncepciju, ko sauc par pastarpināto realitāti, kurā īstenības skats ir mainīts ar datoru. Tehnoloģijas galvenā funkcija ir indivīda pašreizējās īstenības uzlabošana.[3] Savukārt virtuālā realitāte aizvieto reālo pasauli ar pilnībā simulētu.[4][5] Paplašināšana parasti notiek reālajā laikā un jēgpilnā kontekstā ar vides elementiem, piemēram, sporta spēles rezultāts mača laikā televīzijā. Paplašinātās realitātes (AR) tehnoloģijas, tostarp datorredze un objektu atpazīšana, ļauj digitāli interpretēt un manipulēt ar informāciju par lietotāja reālo vidi. Ar mākslīgo informāciju par vidi un tās objektiem ir iespējams pārklāt reālo pasauli.[6][7][8][9]

Ierīces

[labot | labot pirmkodu]

Galvenās paplašināto realitāti veidojošās ierīces ir procesors, displejs, sensori un ievades ierīces. Mūsdienu mobilajās ierīcēs, piemēram, viedtālruņos un planšetdatoros ir iebūvēti šie elementi, kuros bieži ietilpst arī MEMS sensori, piemēram, akselerometrs, GPS un kompass, padarot tos par piemērotām paplašinātās realitātes platformām.[10]

Izmantojums

[labot | labot pirmkodu]

Paplašinātajai realitātei ir daudz izmantojumu. No šīs tehnoloģijas izmantošanas jomas var gūt daudz labumu. Sākotnēji tā tika izmantota militārās, rūpniecības un medicīnas programmās, bet drīz vien tika piemērota arī tirdzniecības un izklaides vietās.[11]

Atsauces

[labot | labot pirmkodu]