Paplašinātā realitāte

Vikipēdijas lapa
Plašinātās realitātes karte mobilajā tālrunī
10.000 kustīgu pilsētu, AR (paplašinātā realitāte), Marks Lī, 2018/2019, Stadtbibliothek, Štutgarte, Vācija[1]

Paplašinātā jeb papildinātā realitāte[2] ir skatījums uz fizisko reālās pasaules vidi, kuras elementi tiek tiešraidē papildināti ar datoru veidotu sensoro ievadi, piemēram, skaņas, video, grafikas vai GPS datiem. Tā ir saistīta ar vispārējo koncepciju, ko sauc par pastarpināto realitāti, kurā īstenības skats ir mainīts ar datoru. Tehnoloģijas galvenā funkcija ir indivīda pašreizējās īstenības uzlabošana.[3] Savukārt, virtuālā realitāte aizvieto reālo pasauli ar pilnībā simulētu.[4][5] Paplašināšana parasti notiek reālajā laikā un jēgpilnā kontekstā ar vides elementiem, piemēram, sporta spēles rezultāts mača laikā televīzijā. Ar paplašinātas realitātes tehnoloģijas palīdzību (piemēram, pievienojot datoru redzējumu un objektu atzīšanu) informācija par lietotājam apkārt esošo reālo pasauli kļūst interaktīva un digitāli manipulējama. Ar mākslīgo informāciju par vidi un tās objektiem ir iespējams pārklāt reālo pasauli.[6][7][8][9]

Ierīces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenās paplašināto realitāti veidojošās ierīces ir procesors, displejs, sensori un ievades ierīces. Mūsdienu mobilajās ierīcēs, piemēram, viedtālruņos un planšetdatoros ir iebūvēti šie elementi, kuros bieži ietilpst arī MEMS sensori, piemēram, akselerometrs, GPS un cietvielu kompass, padarot tos par piemērotām paplašinātās realitātes platformām.[10]

Izmantojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Paplašinātajai realitātei ir daudz izmantojumu. No šīs tehnoloģijas izmantošanas jomas var gūt daudz labumu. Sākotnēji tā tika izmantota militārās, rūpniecības un medicīnas programmās, bet drīz vien tika piemērota arī tirdzniecības un izklaides vietās.[11]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]