Paracelzs (latīņu: Paracelsus; dzimis Filips Aureols Teofrasts Bombasts fon Hoenheims (Philippus Aureolus Theophrastus Bombastus von Hohenheim) 1493. gada 11. novembrī vai 17. decembrī, miris 1541. gada 24. septembrī) bija šveiciešu-vācu renesanses laika ārsts, botāniķis, alķīmiķis, astrologs un okultists. Viņš ir piešķīris nosaukumu cinkam, kā arī viņš tiek uzskatīts par pirmo sistemātisko botāniķi.
Paracelzs bija novators, kurš kritizēja viduslaiku medicīnas dogmas un iestājās par praktisku pieredzi un novērojumu nozīmi ārstēšanā. Viņš ieviesa ideju, ka slimības rodas no ārējiem faktoriem un ķīmiskiem procesiem, nevis vienīgi no organisma šķidrumu nelīdzsvarotības, kā to mācīja Hipokrata tradīcija.
Viņš bija viens no pirmajiem, kas sāka lietot minerālus un ķīmiskos savienojumus (piemēram, dzīvsudrabu, sēru un sāli) kā ārstniecības līdzekļus, tādējādi ieliekot pamatus farmaceitiskajai ķīmijai. Viņa mācībā īpaša vieta bija trīs primae res jeb "pamatprincipiem" — sērs (dvēsele), dzīvsudrabs (gars) un sāls (ķermenis) — kas bija līdzsvarā visā radītajā.
Viņa darbi apvienoja praktisko medicīnu ar alķīmiju, astroloģiju un garīgumu. Paracelzs uzskatīja, ka dziedināšana nav tikai fizisks, bet arī garīgs un kosmisks process — ārstam jāzina ne tikai ķermenis, bet arī zvaigznes un cilvēka dvēsele.
Viņa idejas bija pretrunīgas sava laika akadēmiskajās aprindās, taču tās ietekmēja gan turpmākos alķīmiķus, gan modernās zinātnes veidošanos. Paracelza darbs kalpoja kā tilts starp mistisko alķīmiju un racionālās zinātnes pieeju, un viņa vārds bieži tiek saistīts ar Lielā darba (Magnum opus) garīgo izpratni.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Paracelzs.
