Portāls:Zinātne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Science-symbol-2.svg Zinātne   Celestia.png Astronomija   RocketSunIcon.svg Kosmonautika  

Nuvola apps kalzium.svg
Laipni lūdzam zinātnes portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par zinātni.
izmainīt  

Zinātnes portāls

Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu

Zinātne (latīņu: scientia - zināšanas, zinošs) ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas. Savukārt šīs zināšanas tiek iegūtas mērķtiecīgi zinātniekiem apkopojot un analizējot datus, ko tie iegūst, veicot novērojumus, pētījumus un eksperimentus. Pēc tam iegūtās zināšanas ļauj teorētiski izskaidrot, kā norisinās dažādi procesi un parādības gan dabā, gan sabiedrībā. Par zinātni sauc arī zināšanu sistemātisku kopumu kādā noteiktā sfērā.

Rādīt jaunas sadaļas
izmainīt  

Izmeklēts raksts

Big-eared-townsend-fledermaus.jpg

Sikspārņi (Chiroptera) ir zīdītāju klases kārta. To iedala divās apakškārtās: dižsikspārņos un sīksikspārņos. Pie sikspārņu kārtas pieder vairāk nekā 1100 sikspārņu sugas, Latvijā dzīvo 15 sugas. Sikspārņi ir vienīgie zīdītāji, kuri prot lidot (citi zīdītāji, piemēram, lidvāveres, nespēj ilgstoši lidot, bet gan tikai planē).

izmainīt  

Jaunākās ziņas

2017. gada maijs

Pasaulē

  • (Bioloģija) ASV zinātnieki no Čikagas un Stenforda universitātēm noskaidroja, kāpēc tādiem jūras dzīvniekiem kā vaļiem ir gigantiski izmēri. Pētnieki izsekoja milzīgo zīdītāju evolūciju beidzamo 30 mlj. gadu garumā, izpētīdami 63 izmirušu ūsaino vaļu sugas. Izrādījās, ka lielie vaļi parādījās tikai pirms 2-3 mlj. gadu. Turklāt šajā periodā samazinājās nelielo jūras zīdītāju sugu skaits. Gigantiski izmēri radās vienlaicīgi vairākām dzīvnieku grupām, kas liecina par to, ka gigantisms kļuva izdevīgs. Zinātnieki uzskata, ka cēlonis ir klimata izmaiņas, kas ietekmēja vaļu barības bāzi. Šajā laikā ziemeļu puslodē palielinājās ledus platības, vairojot piekrastes ūdeņus ar barības vielām. Lielais izmērs ir izdevīgs, kad ir vajadzīga piekļuve blīviem medījuma sakopojumiem. Turklāt, tas ļauj dzīvniekiem migrēt tūkstošiem kilometru attālumā.
  • (Ģeofizika) ASV un Ķīnas ģeofiziķi Tokijas konferencē nāca ar paziņojumu par vēl nezināmu litosfēras plātņu esamību. Šādas litosfēras plātnes, domājams, atrodas augšējās mantijas slānī 410 līdz 660 km. dziļumā zem Japānas, Korejas, Ķīnas ziemeļaustrumu daļas, kā arī zem Klusā okeāna līdz pat Fidži salām. Pēc zinātnieku aprēķiniem litosfēras plātnes no Zemes virsmas mantijā nonāca pirms apmēram 50-60 mlj. gadiem subdukcijas rezultātā, vienai litosfēras plātnei paslīdot zem otras. Zemes dzīlēs esošās litosfēras plātnes pēc ģeofiziķu domām ir atbildīgas par dažām dziļajām un spēcīgajām zemestrīcēm Klusajā okeānā starp Fidži un Austrāliju. Pazemes grūdieni notiek subdukcijas rezultātā augšējās mantijas parejas zonā.
  • (Astronomija) Astronomi gaida jaunus atklājumus, pateicoties pasaules lielākā optiskā un IS teleskopa celtniecībai. Šis teleskops ar nosaukumu Ekstremāli lielais teleskops (Extremely Large Telescope, ELT) ar pamata spoguli 39 m diametrā tiks izveidots izmantojot adaptīvas optikas tehnoloģiju, kas ļaus koriģēt atmosfēras gaisa turbulences radītos optiskos izkropļojumus. Sakarā ar šī teleskopa būves sākumu Eiropas dienvidu observatorijas rezidencē Čīles ziemeļos tika organizēta svinīga ceremonija. Teleskops atradīsies Čīlē, Serro Armasones kalna virsotnē 3046 m. augstumā. Teleskopa atklāšana ir paredzēta 2024. gadā.

Latvijā

Šogad stipendija "Sievietēm zinātnē" pirmo reizi tika pasniegta Baltijas valstu zinātniecēm. 26. maijā svinīgā ceremonijā LZA telpās, 6000 eiro vērtās stipendijas saņēma piecas zinātnieces no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Stipendiju saņēma trīs Latvijas zinātnieces - Renāte Ranka, Jekaterīna Ivanova un Marina Sokolova, kā arī Lietuvas zinātniece Urte Neniskyte un Els Heinsalu no Igaunijas.

izmainīt  

Izmeklēts attēls

Piparmētra
Autors: L.m.k.

Piparmētra (Mentha x piperita) ir daudzgadīgs, kultivēts lūpziežu dzimtas mētru ģints ārstniecības augs, kas jau kopš senseniem laikiem plaši pazīstams visā pasaulē.

izmainīt  

Saistītie portāli

Ar portālu Zinātne ir saistīti šādi portāli:

Celestia.png Astronomija
Terrestrial globe.svg Ģeogrāfija
RocketSunIcon.svg Kosmonautika
Celestia.png Astronomija
izmainīt  

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt  

Izmeklēta biogrāfija

Giordano Phillipo Bruno - Livre du recteur - 1578.jpg

Džordano Bruno (itāļu: Giordano Bruno, īstajā vārdā Filips Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris 1600. gada 17. februārī), dēvēts arī par nolanieti – dominikāņu mūks atkritējs, dzejnieks, dramaturgs, okultists.

Pats sevi uzskatīja par filozofu, kabalistu, hermeneitiķi un magu, domātāju un ētikas reformatoru. Kritiķi viņu dēvē par vienu no daudzajiem viduslaiku okultistiem un šarlatāniem. Visdrīzāk varētu atbilst tam, ko mūsdienās pieņemts apzīmēt kā „ezotēriķis“.

Lielāko tiesu sarakstījis antiklerikālas vai pret zinātni vērstas lugas un pamfletus (ir viedoklis, ka, iespējams, Moljērs paņēmis vairākus Bruno komēdiju scēnu sižetus savām komēdijām), kā arī okultismam un cilvēka esībai veltītas pārdomas. Gandrīz neiespējami definēt viņa uzskatus, jo tie ir pārāk nesistemātiski un eklektiski - sarakstītie darbi ir okultisma, misticisma un no konteksta izrautu visdažādāko senāku ezotēriķu un filozofu tēžu, ideju un atziņu apkopojums.

izmainīt  

Vai tu zināji...

Lemur walking-2.jpg
izmainīt  

Lietas, ko tu varētu darīt

Kas ir portāls? | Portālu saraksts

Latviešu Vikipēdijas portāli:

P vip.svg Cilvēki  · Terrestrial globe.svg Ģeogrāfija  · Crystal Clear app krita.png Māksla  · Sports and games.png Sports  · P history.svg Vēsture  · Science-symbol-2.svg Zinātne
Flag-map of Latvia.svg Latvija  · Flag of Turkey.svg Turcija  · Eighth notes and rest.svg Mūzika  · Basketball.png Basketbols  · WPF1logo.png Formula 1  · Soccer ball.svg Futbols  · Hockey puck 2.jpg Hokejs  · Gnome-security-medium.svg Otrais pasaules karš  · RocketSunIcon.svg Astronomija  · Celestia.png Kosmonautika