Portāls:Zinātne

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Science-symbol-2.svg Zinātne   Celestia.png Astronomija   RocketSunIcon.svg Kosmonautika  

Nuvola apps kalzium.svg
Laipni lūdzam zinātnes portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par zinātni.
izmainīt  

Zinātnes portāls

Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu

Zinātne (latīņu: scientia - zināšanas, zinošs) ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas. Savukārt šīs zināšanas tiek iegūtas mērķtiecīgi zinātniekiem apkopojot un analizējot datus, ko tie iegūst, veicot novērojumus, pētījumus un eksperimentus. Pēc tam iegūtās zināšanas ļauj teorētiski izskaidrot, kā norisinās dažādi procesi un parādības gan dabā, gan sabiedrībā. Par zinātni sauc arī zināšanu sistemātisku kopumu kādā noteiktā sfērā.

izmainīt  

Izmeklēts raksts

Earth apollo17.jpg

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules. Piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis - Mēness.

Zemes masa ir 5,9742×1024 kg, tā ir visblīvākā planēta Saules sistēmā. Ik dienas Zeme kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu pateicoties nokritušajiem meteoriem. Šis pieaugums neveido jūtamu Zemes masas pieaugumu. Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,54 miljardiem gadu(4,54 × 109 gadi ± 1%). un tās dabiskais pavadonis, Mēness, sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4.53 miljardiem gadu. Pašlaik Zeme ap Sauli apriņķo 365,25 dienās. Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°.

Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī. Zeme ir vienīgais zināmais debesu ķermenis Visumā, kur ir attīstījusies un eksistē dzīvība un kur ir saprātīgas būtnes - cilvēki. Zemes unikalitāti nosaka tas, ka tai ir magnētiskais lauks un slāpekļa-skābekļa atmosfēra, kuri aizsargā Zemes virsmu no dzīvībai kaitīgās Saules radiācijas daļas. Atmosfēras apvalks aizsargā Zemi arī no daudziem mazajiem meteorītiem, kuri, ielidojot atmosfērā, sadeg.

izmainīt  

Jaunākās ziņas

2017. gada jūnijs

Pasaulē

  • (Fizika) ASV pētnieku grupa sadarbībā ar Ķīnu ir sintezējusi materiālu, kas pēc būtības ir jauna oglekļa forma. Šis materiāls ir ļoti izturīgs, bet svarīgākais ir tas, ka tas līdzīgi gumijai ir arī elastīgs. Turklāt šī oglekļa jaunā forma laiž cauri gaismu un elektrisko strāvu, kas ļauj visu to izmantot dažādās jomās no kosmiskās un kara tehnikas līdz pat sadzīves iekārtām. Oglekļa jaunā forma tika iegūta ar augstu spiedienu un temperatūru iedarbojoties uz vienu no amorfā oglekļa formām, kas tiek saukts par stikla oglekli (glassy carbon). Sākotnējais materiāls tika pakļauts 250000. atm. spiedienam un 1000° C temperatūrai, kā rezultātā ogleklis iegūst vienlaicīgi gan grafīta, gan dimanta īpašības.
  • (Astrofizika) A. Einšteina vispārīgā relativitātes teorija tika pārbaudīta ar Piena Ceļa galaktikas centrālā melnā cauruma palīdzību. Tā izgāja kārtējo pārbaudi, kad divas zvaigznes paātrināti riņķo ap mūsu galaktikas centrālo melno caurumu. Saskaņā ar zinātnieku ievāktajiem datiem, trajektorija u.c. šo zvaigžņu kustības dinamiskie parametri pilnībā saskan ar to, ko nosaka vispārīgā relativitātes teorija. Tā ir pirmā reize, kad šī teorija tika pārbaudīta ar supermasīva melnā cauruma un tā tuvāko objektu palīdzību.
  • (Paleontoloģija) 99 mlj. gadu sena putnu mazuļa paliekas tika atrastas Mjanmas dzintarā. Dzintara gabala redzamajā daļā varēja saskatīt tikai putnēna kāju, taču pētot to ar kopjūtertomogrāfu tika konstatēta arī pārējā ķermeņa lielākā daļa. Kopā ar spalvām un kauliem tur tika atklāti arī mīkstie audi. Bija iespējams noteikt pat apspalvojuma krāsu. Putnēns gāja bojā savas dzīves pirmajās dienās. Taču tam uz spārniem bija jau izveidojušās lidspalvas, kas liek domāt, ka, atšķirībā no mūsdienu putniem, šie sāka lidot uzreiz pēc izšķilšanās. Putna mazulis pieder enanhiorņu grupai, kas bija plaši izplatīta krīta periodā. Tos raksturo zobains knābis un pirksti uz spārniem. Ir zināmas ap 60 enanhiorņu sugu.

Latvijā

15. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana uz vakantajām Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekļu, korespondētājlocekļu un ārzemju locekļu vietām. Šogad saņemti 20 pieteikumi uz LZA īsteno locekļu vietām, kas ir lielākais pieteikumu skaits visā akadēmijas pastāvēšanas laikā. Saņemti arī 23 pieteikumi uz korespondētājlocekļu vietām un 5 pieteikumi uz ārzemju locekļu vietām. Atbilstoši LZA Statūtu punktam 3.8.1.1. LZA Senāts 2017. gada Rudens pilnsapulces jaunu locekļu vēlēšanām šogad ir izsludinājis 9 īsteno locekļu vakances, 12 korespondētājlocekļu vakances un 2 ārzemju locekļu vakances.

izmainīt  

Izmeklēts attēls

Lidmašīnas radīts gaisa virpulis
Autors: Fir0002

Aerodinamika ir zinātnes nozare, kura nodarbojās ar gāzveida vidu ietekmi uz citiem cietiem ķermeņiem. Attēlā redzams, ka lidmašīnai nosēžoties tiek izlaisti iekrāsoti dūmi, lai pēc tam varētu izpētīt gaisa plūsmu.

izmainīt  

Saistītie portāli

Ar portālu Zinātne ir saistīti šādi portāli:

Celestia.png Astronomija
DNA icon.svg Bioloģija
Terrestrial globe.svg Ģeogrāfija
RocketSunIcon.svg Kosmonautika
Redcross.png Medicīna
izmainīt  

Kategorijas un galvenie temati

izmainīt  

Izmeklēta biogrāfija

Giordano Phillipo Bruno - Livre du recteur - 1578.jpg

Džordano Bruno (itāļu: Giordano Bruno, īstajā vārdā Filips Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris 1600. gada 17. februārī), dēvēts arī par nolanieti – dominikāņu mūks atkritējs, dzejnieks, dramaturgs, okultists.

Pats sevi uzskatīja par filozofu, kabalistu, hermeneitiķi un magu, domātāju un ētikas reformatoru. Kritiķi viņu dēvē par vienu no daudzajiem viduslaiku okultistiem un šarlatāniem. Visdrīzāk varētu atbilst tam, ko mūsdienās pieņemts apzīmēt kā „ezotēriķis“.

Lielāko tiesu sarakstījis antiklerikālas vai pret zinātni vērstas lugas un pamfletus (ir viedoklis, ka, iespējams, Moljērs paņēmis vairākus Bruno komēdiju scēnu sižetus savām komēdijām), kā arī okultismam un cilvēka esībai veltītas pārdomas. Gandrīz neiespējami definēt viņa uzskatus, jo tie ir pārāk nesistemātiski un eklektiski - sarakstītie darbi ir okultisma, misticisma un no konteksta izrautu visdažādāko senāku ezotēriķu un filozofu tēžu, ideju un atziņu apkopojums.

izmainīt  

Vai tu zināji...

Lemur walking-2.jpg
izmainīt  

Lietas, ko tu varētu darīt

Kas ir portāls? | Portālu saraksts

Latviešu Vikipēdijas portāli:

Science-symbol-2.svg Zinātne  · DNA icon.svg Bioloģija  · Redcross.png Medicīna  · Terrestrial globe.svg Ģeogrāfija  · P history.svg Vēsture  · Gnome-security-medium.svg Otrais pasaules karš  · Celestia.png Astronomija  · RocketSunIcon.svg Kosmonautika
P vip.svg Cilvēki  · Flag-map of Latvia.svg Latvija  · Flag of Turkey.svg Turcija  · Eighth notes and rest.svg Mūzika  · Crystal Clear app krita.png Māksla  · Sports and games.png Sports  · Basketball.png Basketbols  · WPF1logo.png Formula 1  · Soccer ball.svg Futbols  · Hockey puck 2.jpg Hokejs  ·