Portāls:Zinātne

Zinātne Astronomija Kosmonautika

Laipni lūdzam zinātnes portālā,

kuru arī Tu vari papildināt!

Šajā portālā var atrast informāciju par zinātni.

izmainīt

Zinātnes portāls

Eksperiments, kurā izmanto lāzera gaismu

Zinātne (latīņu: scientia - zināšanas, zinošs) ir cilvēka darbības nozare, kuras mērķis ir iegūt zināšanas. Savukārt šīs zināšanas tiek iegūtas mērķtiecīgi zinātniekiem apkopojot un analizējot datus, ko tie iegūst, veicot novērojumus, pētījumus un eksperimentus. Pēc tam iegūtās zināšanas ļauj teorētiski izskaidrot, kā norisinās dažādi procesi un parādības gan dabā, gan sabiedrībā. Par zinātni sauc arī zināšanu sistemātisku kopumu kādā noteiktā sfērā.

Rādīt jaunas sadaļas

izmainīt

Izmeklēts raksts

Zeme ir trešā planēta Saules sistēmā, skaitot no Saules. Piektā lielākā planēta Saules sistēmā, lielākā planēta no Saules sistēmas iekšējām planētām. Zemei ir viens dabiskais pavadonis - Mēness.

Zemes masa ir 5,9742×10²⁴ kg, tā ir visblīvākā planēta Saules sistēmā. Ik dienas Zeme kļūst smagāka par vairākiem simtiem tonnu pateicoties nokritušajiem meteoriem. Šis pieaugums neveido jūtamu Zemes masas pieaugumu. Zeme izveidojusies apmēram pirms 4,54 miljardiem gadu(4,54 × 10⁹ gadi ± 1%). un tās dabiskais pavadonis, Mēness, sāka riņķot pa savu orbītu pirms 4.53 miljardiem gadu. Pašlaik Zeme ap Sauli apriņķo 365,25 dienās. Planētas maksimālais slīpums attiecībā pret rotācijas plakni ir 23,4°.

Zeme ir vienīgā zināmā planēta, uz kuras atrodas ūdens šķidrā stāvoklī. Zeme ir vienīgais zināmais debesu ķermenis Visumā, kur ir attīstījusies un eksistē dzīvība un kur ir saprātīgas būtnes - cilvēki. Zemes unikalitāti nosaka tas, ka tai ir magnētiskais lauks un slāpekļa-skābekļa atmosfēra, kuri aizsargā Zemes virsmu no dzīvībai kaitīgās Saules radiācijas daļas. Atmosfēras apvalks aizsargā Zemi arī no daudziem mazajiem meteorītiem, kuri, ielidojot atmosfērā, sadeg.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Kategorijas un galvenie temati

Zinātne

Sociālās zinātnes

izmainīt

Izmeklēts attēls

Autors: Ericd

Svētās Žannas d'Arkas baznīca ir katoļu baznīca, kura atrodas Francijas pilsētā Nicā, kura izceļas starp pārējām ar savu oriģinālo arhitektūru.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Saistītie portāli

Ar portālu Zinātne ir saistīti šādi portāli:

	Astronomija
	Bioloģija
	Ģeogrāfija
	Kosmonautika
	Meteoroloģija
	Medicīna
	Saules sistēma

izmainīt

Izmeklēta biogrāfija

Džordano Bruno (itāļu: Giordano Bruno, īstajā vārdā Filips Bruno (Filippo Bruno); dzimis 1548. gadā, miris 1600. gada 17. februārī), dēvēts arī par nolanieti – dominikāņu mūks atkritējs, dzejnieks, dramaturgs, okultists.

Pats sevi uzskatīja par filozofu, kabalistu, hermeneitiķi un magu, domātāju un ētikas reformatoru. Kritiķi viņu dēvē par vienu no daudzajiem viduslaiku okultistiem un šarlatāniem. Visdrīzāk varētu atbilst tam, ko mūsdienās pieņemts apzīmēt kā „ezotēriķis“.

Lielāko tiesu sarakstījis antiklerikālas vai pret zinātni vērstas lugas un pamfletus (ir viedoklis, ka, iespējams, Moljērs paņēmis vairākus Bruno komēdiju scēnu sižetus savām komēdijām), kā arī okultismam un cilvēka esībai veltītas pārdomas. Gandrīz neiespējami definēt viņa uzskatus, jo tie ir pārāk nesistemātiski un eklektiski - sarakstītie darbi ir okultisma, misticisma un no konteksta izrautu visdažādāko senāku ezotēriķu un filozofu tēžu, ideju un atziņu apkopojums.

Lasīt vairāk...

izmainīt

Jaunākās ziņas

2017. gada jūnijs

Pasaulē

(Fizika) ASV pētnieku grupa sadarbībā ar Ķīnu ir sintezējusi materiālu, kas pēc būtības ir jauna oglekļa forma. Šis materiāls ir ļoti izturīgs, bet svarīgākais ir tas, ka tas līdzīgi gumijai ir arī elastīgs. Turklāt šī oglekļa jaunā forma laiž cauri gaismu un elektrisko strāvu, kas ļauj visu to izmantot dažādās jomās no kosmiskās un kara tehnikas līdz pat sadzīves iekārtām. Oglekļa jaunā forma tika iegūta ar augstu spiedienu un temperatūru iedarbojoties uz vienu no amorfā oglekļa formām, kas tiek saukts par stikla oglekli (glassy carbon). Sākotnējais materiāls tika pakļauts 250000. atm. spiedienam un 1000° C temperatūrai, kā rezultātā ogleklis iegūst vienlaicīgi gan grafīta, gan dimanta īpašības.

(Astrofizika) A. Einšteina vispārīgā relativitātes teorija tika pārbaudīta ar Piena Ceļa galaktikas centrālā melnā cauruma palīdzību. Tā izgāja kārtējo pārbaudi, kad divas zvaigznes paātrināti riņķo ap mūsu galaktikas centrālo melno caurumu. Saskaņā ar zinātnieku ievāktajiem datiem, trajektorija u.c. šo zvaigžņu kustības dinamiskie parametri pilnībā saskan ar to, ko nosaka vispārīgā relativitātes teorija. Tā ir pirmā reize, kad šī teorija tika pārbaudīta ar supermasīva melnā cauruma un tā tuvāko objektu palīdzību.
(Paleontoloģija) 99 mlj. gadu sena putnu mazuļa paliekas tika atrastas Mjanmas dzintarā. Dzintara gabala redzamajā daļā varēja saskatīt tikai putnēna kāju, taču pētot to ar kopjūtertomogrāfu tika konstatēta arī pārējā ķermeņa lielākā daļa. Kopā ar spalvām un kauliem tur tika atklāti arī mīkstie audi. Bija iespējams noteikt pat apspalvojuma krāsu. Putnēns gāja bojā savas dzīves pirmajās dienās. Taču tam uz spārniem bija jau izveidojušās lidspalvas, kas liek domāt, ka, atšķirībā no mūsdienu putniem, šie sāka lidot uzreiz pēc izšķilšanās. Putna mazulis pieder enanhiorņu grupai, kas bija plaši izplatīta krīta periodā. Tos raksturo zobains knābis un pirksti uz spārniem. Ir zināmas ap 60 enanhiorņu sugu.

Latvijā

15. jūnijā noslēdzās pieteikumu pieņemšana uz vakantajām Latvijas Zinātņu akadēmijas īsteno locekļu, korespondētājlocekļu un ārzemju locekļu vietām. Šogad saņemti 20 pieteikumi uz LZA īsteno locekļu vietām, kas ir lielākais pieteikumu skaits visā akadēmijas pastāvēšanas laikā. Saņemti arī 23 pieteikumi uz korespondētājlocekļu vietām un 5 pieteikumi uz ārzemju locekļu vietām. Atbilstoši LZA Statūtu punktam 3.8.1.1. LZA Senāts 2017. gada Rudens pilnsapulces jaunu locekļu vēlēšanām šogad ir izsludinājis 9 īsteno locekļu vakances, 12 korespondētājlocekļu vakances un 2 ārzemju locekļu vakances.

Visu ziņu arhīvs

izmainīt

Vai tu zināji...

...ka cilvēki seklā miega laikā ir pat salauzuši rokas?
...ka lemuru (attēlā) grūtniecības periods ir aptuveni 146 dienas?
...ka smadzenēs ir apmēram 86 miljardi nervu šūnu jeb neironu?
...ka mākslīga šūna spēj ražot olbaltumvielas?
...ka islandieši esot patentējuši vārdu geizers un to nemaz tik brīvi nevar izmantot?
...ka lietus lāse parasti diametrā nav lielāka par trim milimetriem?
...ka daudzi saimnieki saviem kaķiem izvēlas izoperēt nagus, lai tie ar nagu asināšanu nebojātu tapetes un mēbeles?
...ka visātrāk ap zemeslodi vienatnē apburājusi ir Elena Makartūra?

Arhīvs/Nominācijas

izmainīt

Lietas, ko tu varētu darīt

Vajadzīgais raksts	Angļu vikipēdijas raksts
Biometrija	en:Biometrics
Litoloģija	en:Lithology
Radiofizika	en:Radiophysics
Siltumfizika	en:Thermal physicsl
Nanoķīmija	en:Nanochemistry
Radioķīmija	en:Radiochemistry
Radioastronomija	en:Radio astronomy
Astrometrija	en:Astrometry