Parastie degunlācīši
Parastie degunlācīši Nasua | |
---|---|
![]() Dienvidamerikas degunlācītis (Nasua nasua) | |
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
Dzimta | Jenotu dzimta (Procyonidae) |
Cilts | Degunlācīši (Nasuina) |
Ģints | Parastie degunlācīši (Nasua) |
Izplatība | |
Parasto degunlācīšu izplatība | |
![]() |
Parastie degunlacīši, degunlācīšu ģints (Nasua) ir viena no jenotu dzimtas (Procyonidae) ģintīm, kas pieder pie degunlācīšu apakšcilts (Nasuina).
Parasto degunlācīšu ģintī ir 3 sugas, kas dzīvo Centrālamerikā un Dienvidamerikā, kā arī Ziemeļamerikas dienvidrietumos. Parastie degunlācīši ir sastopami gan sausajos kalnu mežos līdz 3500 metriem virs jūras līmeņa, gan tropiskajos lietus mežos. Tie veikli kāpj kokos un, lai arī daudz laika pavada uz zemes, migas ierīko kokā vai kādā klints nišā.[1]
Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Visi degunlācīši ārēji ir ļoti līdzīgi, variē to augumu izmēri un kažoka krāsa. Mazākais no visiem ir Kosumelas degunlācītis (Nasua nelsoni), kas ir endēmiska suga Kosumelas salai. Baltpurna degunlācītis un Dienvidamerikas degunlācītis augumā ir ļoti līdzīgi, toties Dienvidamerikas degunlācītis ir viskošākais. Tas visbiežāk ir rudā krāsā un atgādina lielu, rudu kaķi.
Visiem degunlācīšiem ir slaidi ķermeņi, vidēji garas kājas, visiem ir pagarināti purni ar kustīgu degungalu, kas atgādina cūkas šņukuru un kas ir piemērots kukaiņu un augļu meklēšanai uz zemes.[1] Visiem ir garas astes ar gredzenveida krāsojuma matojumu, kas atšķirīgām sugām ir dažādās krāsās.
Vairāk par parasto degunlācīšu izskatu un īpašībām var izlasīt galvenajā rakstā — degunlācīši.
Sistemātika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Parasto degunlācīšu ģints (Nasua)
- Baltpurna degunlācītis (Nasua narica)
- Dienvidamerikas degunlācītis (Nasua nasua)
- Kosumelas degunlācītis (Nasua nelsoni)