Kaķis

Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par mājas kaķi. Par citām jēdziena kaķis nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mājas kaķis
Felis silvestris catus (Linnaeus, 1758)
Mājas kaķis
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Zīdītāji (Mammalia)
Kārta Plēsēji (Carnivora)
Dzimta Kaķu dzimta (Felidae)
Apakšdzimta Kaķu apakšdzimta (Felinae)
Ģints Kaķi (Felis)
Suga Meža kaķis (F. silvestris)
Pasuga Mājas kaķis (F. s. catus)
Sinonīmi
  • Felis catus

Kaķis (Felis silvestris catus), arī zināms kā mājas kaķis jeb domesticētais kaķis (lai atšķirtu to no citiem kaķiem) ir mazs, plēsīgs kaķu dzimtas zīdītājs, kurš ir pieradināts vairāk nekā pirms 9500 gadiem.[1] Kaķis ir ļoti populārs mājdzīvnieks, jo palīdz cilvēkam cīnīties pret dažādiem kaitēkļiem, piemēram, pelēm, čūskām un pat skorpioniem. Mājas kaķa tēviņus dēvē par runčiem, bet mātītes - par kaķenēm.

Ir zināms, ka kaķi medī vairāk nekā 1000 dažādu citu dzīvnieku sugu. Tiem var iemācīt izpildīt dažādas vienkāršas komandas. Ir fiksēti gadījumi, kad kaķi ir iemācījušies manipulēt ar dažādiem vienkāršiem mehānismiem, piemēram, tie māk atvērt durvis, izmantojot durvju rokturus. Kaķis, iespējams, ir populārākais mīlulis pasaulē; tiek lēsts, ka kopā pa visu pasauli ir aptuveni 600 miljoni kaķu.[2]

Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, visi mājas kaķi ir domesticēti no mežā kaķa pasugas Āfrikas savvaļas kaķa (Felis silvestris lybica). Lai gan visu veida meža kaķi var krustoties savā starpā, nav nekādu liecību, ka mājas kaķa filoģenēzē būtu citas meža kaķa pasugas.

Fizioloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izmērs[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķa tēviņa vispārīgās anatomijas diagramma.

Pieauguša kaķa vidējais garums no degungala līdz astes galam ir 50 centimetri. Kaķenes ir mazākas par runčiem, bet tas galvenokārt ir atkarīgs no šķirnes. Saskaņā ar Ginesa rekordu grāmatu, vislielākais kaķa garums ir sasniedzis 121,9 centimetrus.[3] Atšķirībā no suņiem, kaķiem nav punduršķirnes.

Skausta augstums kaķiem parasti ir no 23 līdz 25 centimetriem.[4]

Svars[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķi parasti sver no 2,5 līdz 7 kg, lai gan dažu kaķu šķirnes pārstāvji, piemēram, meinkūni, sver ap 11,3 kg. Ir reģistrēti pat 23 kg smagi kaķi, bet šie gadījumi ir izņēmumi. Lielais kaķa svars ir sliktas veselības rādītājs un tas parasti ir arī pārbarošanas rezultāts. Pretstatā, vieglākie pieaugušie kaķi sver mazāk nekā 1,8 kg.[5]

Vecums[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķu mūža ilgums vidēji ir no 15 līdz 20 gadiem, bet ir reģistrēti gadījumi, kad kaķis nodzīvo arī 36 gadus.[6] Kaķi dzīvo ilgāk, ja to nelaiž ārā uz ielas. Tādā veidā tie tiek pasargāti no dažādām iespējamām traumām un ievainojumiem. Arī kastrētie un sterilizētie kaķi dzīvo salīdzinoši ilgāk. Toties kastrētie kaķi daudz biežāk cieš no citām hroniskām slimībām, piemēram, no aptaukošanās.[7] Pāragra kastrācija (agrāk par septiņām nedēļām) var izsaukt urīnorgānu akmeņu slimības attīstību.[8] Kaķi, kuri nav nevienam vajadzīgi, mūsdienās pilsētā dzīvo tikai aptuveni divus gadus, lai gan ir fiksēts gadījums, ka klaiņojošais kaķis ir nodzīvojis pat 19 gadus.

Pirmie divi kaķa nodzīvotie gadi relatīvi atbilst 24 cilvēka nodzīvotajiem gadiem. Katrs nākošais nodzīvotais gads atbilst vairs tikai četriem cilvēka nodzīvotajiem gadiem, respektīvi, 20 gadus vecs kaķis atbilst 100 gadus vecam cilvēkam.[9]

Ķermeņa temperatūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pieauguša kaķa ķermeņa temperatūra svārstās no 38 līdz 39,5 °C,[10] bet kaķēniem tā parasti ir mazliet augstāka. Uzskatam, ka kaķu šķirnēm, kurām nav apmatojuma, ķermeņa temperatūra ir zemāka nekā pārējiem, nav nekāda pamatojuma.[nepieciešama atsauce] Sirds pukstu biežums pieaugušiem kaķiem mainās atkarībā no fiziskās un psihiskās aktivitātes un tas svārstās no 120 līdz 220 sitieniem minūtē.

Maņu orgāni[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc daudzu zoologu domām kaķiem ir ļoti attīstīti maņu orgāni. Lai gan dzirde tiem attīstīta sliktāk nekā, piemēram, pelēm, tiem tomēr ir salīdzinoši labāka redze un oža.

Acis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķa acs dienas gaismā.

No visiem mājdzīvniekiem kaķiem ir vislielākās acis proporcionāli pret ķermeni. Tās kaķiem nodrošina stereoskopisku redzi, kas tāpat kā citiem plēsējiem palīdz novērtēt attālumu līdz medījumam vai kādam citam priekšmetam. Redzes leņķis kaķiem ir 200°, salīdzinājumam, cilvēks redz 180° leņķī. Kaķiem ir trešais plakstiņš, kas reizē redzams acs iekšējā kaktiņā kā balts punkts. Kaķiem ar lielām acīm un īsu purnu acis mēdz pastiprināti asarot.

Ausis[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ausīm vienmēr jābūt tīrām un bez nepatīkamas smakas. Auss ārējo gliemežnīcu var tīrīt ar speciālā šķīdumā samitrinātu vates piciņu. Izdalījumi liecina par ausu saslimšanu. Ja kaķim pastiprināti izdalās sērs, ausis reizi nedēļā jāapskata un, ja nepieciešams, tās jāiztīra. Ausis tīra ar ausu tīrāmajiem kociņiem, kuri apmērcēti kosmētiskajā eļļā vai tualetes pieniņā.Kociņu ausī nedrīkst bāzt pārāk dziļi, jātīra redzamā daļa. Persijas kaķiem auss ārējā malā visapkārt jānoplūc spalva. To izdara, pieturot austiņas malu stingri starp pirkstiem ar vienu roku un ar otru izplūcot spalvu. Auss spalvu neplūc ne pusgarspalvainajiem, ne īsspalvainajiem kaķiem.

Nagi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nagu izlaišanas mehānisms.

Bieži ir maldīgs priekšstats, ka kaķi nagus ievelk, kad viņam tie nav vajadzīgi, bet īstenībā ir otrādi. Kaķi nagus tieši izlaiž, kad viņam tos vajag, bet kad vairs tos nevajag, tie automātiski atkal ielaižas ķepā. Kad kaķi izlaiž nagus, saraujas muskuļi, kuri iztaisno vairākas locītavas.[11]

Nagi kaķim kalpo gan medībām, gan cīņām, gan priekšmetu satveršanai. Pirms medījuma nogalināšanas, kaķi to pietur ar nagiem, lai tas neaizmuktu. Nagi kalpo arī, lai cieši noturētos, piemēram, pie koka. Visiem šiem nolūkiem kaķa nagiem ir jābūt asiem.

Citiem dzīvniekiem protams arī ir nagi, bet tie nav tik ļoti nepieciešami, lai izdzīvotu, kā tas ir kaķiem.[nepieciešama atsauce]

Kaķi regulāri asina nagus, lai atbrīvotos no to vecās daļas. Brīvā dabā šim nolūkam kaķi parasti izmanto kokus, bet mājas kaķi var radīt problēmas asinot nagus tam nepiemērotās vietās (piemēram, pret mēbelēm vai tapetēm). Lai izvairītos no šīs problēmas kaķi var iemācīt nagu asināšanai izmantot īpašu dēlīti, ko saimnieks var izgatavot pats vai iegādāties zooveikalā.

Daži saimnieki izvēlas sava kaķa nagus apgriezt, tomēr šiem kaķiem ir grūti pielāgoties apkārtējai videi, ja tie nokļūst uz ielas.[nepieciešama atsauce] ASV ir pieņemts kaķiem nagus izoperēt, amputējot katra pirksta pēdējo falangu visām četrām ķepām[12]. Tā ir sāpīga un smaga operācija[13]. Dzīvniekaizsardzības organizācijas aktīvi cīnas ar šo metodi[14] un 2009 Ziemeļu Kalifornijā izdevās panākt tās aizliegšanu[15]. Lielākajā Eiropas valstu daļā šāda procedūra ir aizliegta.[nepieciešama atsauce] KAKA

Zobi[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķa kopšana ietver arī zobu pārbaudi. Gan no ūdens, gan barības kaķiem veidojas zobakmens. Par zobakmeni liecina dzeltens aplikums uz zobu sānu malām un nepatīkama smaka no mutes. Lai smaganas būtu veselas un uz zobiem neveidotos zobakmens, kaķiem ir jādod ilgāk košļājama barība, piemēram, sīksta gaļa, kauli bez šķembām vai speciāli cepumi. Ja kaķis ļauj tīrīt zobus, tas jādara reizi nedēļā ar speciālu birsti un pastu, kas nopērkama zooveikalā. Izveidojušos zobakmeni, ar speciālu aparātu noņem veterinārārsts, procedūras laikā kaķi iemidzinot. Garspalvainajiem un eksotiskajiem kaķēniem zobi mēdz augt šķībi, līdz ar to veidojas sakodiena anomālija. Šādiem kaķēniem izrauj piena zobu ilkņus, lai sakodiens izlabotos.[16]

Grūtniecība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķu grūtniecības periods ir no 58 līdz 71 dienām (aptuveni divi mēneši), bet vidējais grūsnības periods ir 63 dienas.[9] Vienā metienā parasti piedzimst no trim līdz četriem kaķēniem, bet tik pat labi var būt arī tikai viens kaķēns un arī vairāk par četriem. Dzimumbriedumu gan kaķenes, gan runči sasniedz septiņu mēnešu vecumā.[9]

Uzvedība[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķu izdoto skaņu piemēri:

Kaķi ņaudot izdod skaņas, kuras pieraksta šādi: "mjau" vai "mņau". Citās valodās to pieraksta šādi: angliski - "meow" vai "miaow", krieviski - "мяу", franciski - "miaou" vai "miaw", vāciski un spāniski - "miau", japāniski (ar latīņu burtiem) - "nyaa" vai "nyan", bet korejiski - "yaong" vai "nyaong".

Atkarībā no nozīmes ņaudēšanai var būt dažādas intonācijas. Kaķi parasti ņaud tādēļ, lai piesaistītu cilvēka uzmanību (piemēram, tādēļ, lai viņu pabarotu vai arī lai kāds ar viņu paspēlējas). Tāpat kaķa ņaudēšana var nozīmēt priecīgas vai sāpīgas izjūtas. Visi kaķi nav vienādi, citi ļoti bieži ņaud, bet tik pat labi ir arī kaķi, kuri ļoti reti ņaud.

Higiēna[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķi ir pazīstami, kā ļoti kopti un tīrīgi dzīvnieki. Kaķi, lai savestu kārtībā savu ķermeni, izmanto ķepas un mēles palīdzību. Vietas, kuras kaķis var aizsniegt ar mēli, tiek sakoptas bez ķepu palīdzības, bet piemēram, lai sakoptu savas ausis. Kaķis vispirms samitrina savu ķepu ar mēli un tad berzē pret tīrāmo vietu.

Ūdens kaķiem nepatīk, jo tas saistās ar ķermeņa atdzišanu. Kaķa kažoks ir diezgan sauss, tāpēc tas ātri samirkst un zaudē siltumizolējošās īpašības. Ja kaķis dzīvo siltā klimatā, tad tā nav liela problēma, bet tiklīdz klimats kļūst vēsāks, kaķis vairs nevar atļauties tādā veidā zaudēt siltumu. Bet ne visas kaķu šķirnes baidās no ūdens. Turcijas Vana kaķis, kurš dzīvo pie Vanas ezera Turcijas austrumos, ar prieku peldas ezerā.

Izcelsme[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar ģenētiskajiem pētījumiem, mājas kaķi ir cēlušies no meža kaķa pasugas - Āfrikas savvaļas kaķa (Felis silvestris lybica). Pirmie kaķi parādījās Ēģiptē, kuru izcelšanās ir saistīta ar Nūbijas savvaļas kaķiem. Eiropā kaķus ieveda romieši, kuri tos atveda no karagājieniem Tuvajos Austrumos.[17]

Šķirnes[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Siāmietis.
Meinkūns.
Persietis.

Kaķu šķirnes tiek grupētas galvenokārt pēc diviem kritērijiem, tas ir, garspalvainie un īsspalvainie kaķi, bet izšķir arī pusgarspalvainos kaķus, kā arī tā sauktos Āzijas kaķus.

Garspalvainie kaķi Īsspalvainie kaķi
Eksotiskais kaķis
Persijas kaķis
Abesīnijas kaķis
Bengālijas kaķis
Burmilla
Britu īsspalvainais kaķis
Burmas kaķis
Kartēzijas kaķis
Kornvolas rekss
Kimriks
Devonas rekss
Eiropas īsspalvu kaķis
Vācijas rekss
Japānas bobteils
Kurīlijas īsspalvu bobteils
Kurīlijas garspalvu bobteils
Korāts
Mankss
Ēģiptes mau
Osikats
Krievijas zilais kaķis
Sniegakurpju kaķis
Sokoke
Somālijas kaķis
Sfinkss
Pusgarspalvainie kaķi
Amerikas garspalvu kaķis
Amerikas īsspalvu kaķis
Meinkūns
Norvēģijas meža kaķis
Ragdolls
Svētais birmas kaķis
Sibīrijas kaķis
Turcijas Angoras kaķis
Turcijas Vana kaķis
Āzijas kaķi
Balinēzijas kaķis
Garspalvu orientālais kaķis
Īsspalvu orientālais kaķis
Siāmas kaķis
Seišelu garspalvu kaķis
Seišelu īsspalvu kaķis

Audzināšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Barošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pētījumos ir atklāts, ka kaķi diennakts laikā ēd vidēji 36 reizes, ieturot starp barošanās reizēm noteiktus laika intervālus.[18] Parasti vairāk barību apēd kaķenes grūtniecības un kaķēnu barošanas laikā, kā arī augoši kaķēni. Pieauguši kaķi notiesā salīdzinoši mazāk barības.

Kaķi uzturā galvenokārt ēd gaļu, bet tas nav vienīgais, ko tie lieto uzturā. Tie ēd arī citus produktus, kā, piemēram, dzīvnieku iekšējos orgānus.[18]

Kažoka kopšana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cats hair.jpg

Kaķa apmatojums aug visu gadu, taču pavasarī un rudenī pastiprināti tiek mesta spalva. Šajā laikā kaķis jāsukā, lai palīdzētu atbrīvot kažoku no vecās vilnas. Garspalvainos kaķus jāķemmē katru dienu, bet īsspalvainos - aptuveni reizi nedēļā. Regulāra kaķa apmatojuma kopšana var palīdzēt pamanīt, ja kaķim ir parazīti vai kādas problēmas ar ādu vai apmatojumu.

Vannošana[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Sfinkss tiek mazgāts.

Lai gan daudziem kaķiem ūdens nepatīk, tos reizēm nepieiešams mazgāt, īpaši tīršķirnes kaķus pirms piedalīšanās izstādē. Ja kaķēnus jau no mazotnes pieradina pie šīs procedūras, tad tie vannošanos spēj paciest diezgan labi. Kaķi jāmazgā siltā ūdenī un pēc mazgāšanas kaķa spalva pēc iespējas ātrāk jāizžāvē un dzīvnieks jātur siltumā

Slimības[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bieži vien kaķi tiek uzskatīti par otršķirīgiem mājdzīvniekiem, tamdēļ bieži vien to saimnieki neveic tiem vakcinācijas. Kaķi slimo ar dažādām slimībām, kas var būt bīstamas ne tikai kaķiem, bet arī to saimniekiem. Dažas no kaķu slimībām ir šādas: trakumsērga (Rabies, Lysa), kaķu panleikopēnija (FPV), kaķu herpesvīrusa infekcija jeb vīrusa rinotraheīts (FHV), kaķu kaliciviroze (FCV), kaķu koronavīrusa (FCoV) izraisītais kaķu infekciozais peritonīts, kaķu leikēmija (FeLV), kaķu imūndeficīta sindroms (FIV), hlamidioze un dažādas dermatofitozes.[19] Bīstamākā no šīm slimībām ir trakumsērga, tādēļ Latvijā trakumsērgas apkarošanas instrukcija paredz katru gadu veikt vienu obligātu kaķu vakcināciju pret to.[19]

Etimoloģija[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķa nosaukuma izcelsme meklējama Āfrikā un tas līdz ar kaķi izplatījies Eiropā 1. gadu tūkstotī. Vārda formu latviešu valodā, tāpat kā vairumā Eiropas valodu, ietekmējušas ģermāņu valodas. Tagadējais vārds kaķis mūsdienu latviešu valodā ienācis no kursiskajām izloksnēm. Sākumā kaķis saukts sieviešu dzimtē kate (saglabājies apvidvārds katene — 'kaķene'), tad katis, kas pārveidojies par kaķis. Ir arī uzskats, ka sakne kat- ir indoeiropiešu izcelsmes, lietota jebkuru mazu dzīvnieku apzīmēšanai; par to liecina latīņu vārds catulus — 'dzīvnieka mazulis' vai 'kucēns'.[20]

Kaķi mitoloģijā un mākslā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķi mitoloģijā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ēģiptiešu skulptūra, kas apskatāma Luvrā.

Daudzu tautu kultūrās kaķiem piemīt deviņas dzīvības (dažreiz septiņas). Senajā Ēģiptē kaķi bija svēti dzīvnieki, kuri pat tika pielūgti. Iespējams tie tika pielūgti, jo kaķi veiksmīgi tika galā ar pelēm, kas apdraudēja labības krājumus klētīs.[17] Ēģiptieši nakts, auglības un bērnu radīšanas dievieti Bastu attēloja ar kaķa galvu. Ja izcēlās ugunsgrēks, tad ēģiptieši vispirms izglāba kaķus un tikai tad devās dzēst to. Kaķa nāvi viņi ļoti pārdzīvoja. Ēģiptieši pēc kaķa nāves noskuva sev matus un uzacis. Savukārt kaķa nogalināšana, pat ja tā bija nejauša, tika sodīta ar nāvi. Mirušos dzīvniekus viņi balzamēja un apbedīja no zelta un sudraba veidotās kastēs, kuras bagātīgi rotāja ar dārgakmeņiem.[17] Kaķu pielūgsme Ēģiptē beidzās aptuveni pirms 700 gadiem, kad tos sāka vajāt viduslaiku Baznīca.

Kristietībā kaķi, it īpaši melnie, bija pagānu dievi, jo tiem bija tieksme gandrīz nedzirdami klejot pa naktīm, kā arī tiem tumsā spīdēja acis. Gandrīz visā Eiropā kaķi bija ļaunuma iemiesojums. Tie tika slīcināti, mesti no torņiem, dedzināti sārtā. Tikai pateicoties žurkām, kuras strauji vairojās, kaķi tomēr paglābās no inkvizīcijas. Cilvēki pat sāka iegādāties kaķus, lai tie apkarotu žurkas.[17]

Savukārt austrumos musulmaņi vienmēr ir godājuši kaķus. Arī Japānā kaķi ir iekarojuši vispārēju atzinību, jo tie tika galā ar pelēm, kuras savukārt iznīcināja zīdtauriņus.

Kaķis māņticībā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arī māņticībā kaķis bieži figurē. Visbiežāk ir dzirdēts par melnu kaķi, kas šķērso ielu, un gājēju, kas pa to iet, piemeklēs nelaime.

Kaķi daiļliteratūrā[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kaķis bieži vien ir sastopams tēls daiļliteratūrā, piemēram, Kārļa Skalbes literārajā pasakā "Kaķīša dzirnaviņas", Šarla Perro pasakā "Runcis zābakos" vai arī kaķis Behemots Mihaila Bulgakova romānā "Meistars un Margarita".

Kaķi filmās[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nereti tiek uzņemtas arī filmas, kurās centrālie tēli ir kaķi, piemēram, animācijas filma "Olivers un viņa draugi" ir viena no tām.

Papildliteratūra[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • (latviski) Brūss, Fogls (2008). "Tavs kaķis. Kaķa saimnieka rokasgrāmata". Zvaigzne ABC. lpp. 128. lpp. ISBN 9984178412.
  • (latviski) Verhofa-Verhallena, Estere (2003). "Kaķi. Enciklopēdija". Zvaigzne ABC. lpp. 240. lpp. ISBN 9984229441.
  • (latviski) Džuljeta, Kletona-Broka (1997). "Redzeslokā 3: Kaķi". Zvaigzne ABC. lpp. 64. lpp. ISBN 9984045684.
  • (latviski) Fulds, Verners (2005). "Kaķi un citi cilvēki". Rozīne. lpp. 104. lpp. ISBN 9984981207.
  • (latviski) Nevils, Pīters (2008). "Kaķu psihes noslēpumi". Madris. lpp. 168. lpp. ISBN 9984317692.
  • (latviski) Elena, Djugana (2006). "Burvju kaķi. Kaķiskās burvestības, burvju vārdi un maģija". Nordik. lpp. 192. lpp. ISBN 9984792269.
  • (latviski) "Kaķi un citi cilvēki". Jāņa Rozes apgāds. 2008. lpp. 96. lpp. ISBN 9984232751.
  • (latviski) "Kaķa saimnieks. Izdzīvošanas rokasgrāmata". Egmont Latvija. 2005. lpp. 32. lpp. ISBN 9984096572.
  • (latviski) "Smieklīgie kaķi". Mansards. 2008. lpp. 62. lpp. ISBN 9984812189.

Atsauces[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. (angliski) Oldest Known Pet Cat? 9500-Year-Old Burial Found on Cyprus. National Geographic News (2004-04-08). Atjaunināts: 2007-03-06.
  2. (angliski) Cat Diversity by National Geographic. MySpaceTV. Atjaunināts: 2008-11-22.
  3. (krieviski) Гиннес представляет: самая длинная кошка в мире.
  4. (angliski) Pets, you're part of the family (2000). PetSpeak: You're closer than you think to a great relationship with your dog or cat!. Rodale. 134. lpp. ISBN 9781579540777.
  5. (angliski) Dwarf, Midget and Miniature cats. Atjaunināts: 2007-03-06.
  6. (krieviski) Самый старый кот.
  7. (krieviski) Ожирение у кастрированных котов. журнал «Друг» (кошки) 1998/4-5
  8. (krieviski) Кастрация приводит к развитию мочекаменной болезни
  9. 9,0 9,1 9,2 (latviski) Jums ir suns vai kaķis? Noteikti izlasiet!. apollo.lv. Atjaunināts: 2009. gada 21. martā.
  10. (angliski) Normal Values For Dog and Cat Temperature, Blood Tests, Urine and other information in ThePetCenter.com. Atjaunināts: 2005-08-01.
  11. "Ilustrētā Zinātne", 2005. gada decembris, 13. lpp.
  12. http://www.declawing.com/
  13. http://www.diena.lv/arhivs/kapec-kakim-mauc-nagus-11636793
  14. http://news.nationalgeographic.com/news/2013/09/130911-declawing-cats-paw-project-vets-pets/
  15. http://news.discovery.com/animals/pets/california-cities-ban-cat-declawing.htm
  16. Kaķu ausu, acu un zobu kopšana. Vija Klučniece. portāls Delfi.
  17. 17,0 17,1 17,2 17,3 (latviski) Mājas kaķis: vēsture. kitten.eclub.lv. Atjaunināts: 2009. gada 22. martā.
  18. 18,0 18,1 (latviski) Veselīgs uzturs. Whiskas. Atjaunināts: 2009. gadā 21. martā.
  19. 19,0 19,1 (latviski) Sīgrens Brics: Kaķu infekcijas slimības ir ļoti izplatītas. woman.delfi.lv. Atjaunināts: 2009. gada 21. martā.
  20. Konstantīns Karulis. Latviešu etimoloģijas vārdnīca. I sējums. R:, Avots, 1992, 370.—371. lpp.

Ārējās saites[izmainīt šo sadaļu | labot pirmkodu]

Commons
Vikikrātuvē ir pieejami multimediju faili par šo tēmu. Skatīt: Kaķis