Parastā daiļspāre
| Parastā daiļspāre Ischnura elegans (Van der Linden, 1820) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Posmkāji (Arthropoda) |
| Klase | Kukaiņi (Insecta) |
| Kārta | Spāres (Odonata) |
| Apakškārta | Vienādspārnu spāres (Zygoptera) |
| Dzimta | Krāšņspāru dzimta (Coenagrionidae) |
| Apakšdzimta | Daiļspāru apakšdzimta (Ischnurinae) |
| Ģints | Daiļspāres (Ischnura) |
| Suga | Parastā daiļspāre (I. elegans) |
 Parastā daiļspāre Vikikrātuvē | |
Parastā daiļspāre (Ischnura elegans) ir viena no spāru kārtas (Odonata) sugām, kas pieder vienādspārnu spāru apakškārtai (Zygoptera).
Parastā daiļspāre ir plaši izplatīta un parasta Eiropā mītoša spāre, kas ir sastopama arī Latvijā. Lido no maija līdz septembrim. Biežāk sastopama pie stāvošu ūdeņu ūdenstilpēm, kā ezeri un dīķi, un retāk pie tekošiem ūdeņiem. Parastā daiļspāre ir pat izturīga pret vājiem sālsūdeņiem.[1]
Morfoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
.jpg)
Parastā daiļspāre ir tieva, smalka spāre, kuras ķermeņa garums ir apmēram 27—35 mm, spārnu plētums apmēram 35 mm.[2] To lielās fasetacis ir novietotas tālu viena no otras, ar plašu atstarpi. Acis ir zilas ar melnu vai zilas ar zaļu. Abiem dzimumiem tās ir tumšas ar nelielu, apaļu krāsainu laukumiņu acs aizmugurē.[2] Vēdera augšpuse pamatā ir melna un atkarībā no dzimuma ar ziliem vai violetiem krāsu akcentiem, bet apakšpuse ir gaiša. Astesgalā tai ir raksturīgs zils vai zilizaļš gredzens.[3] Atpūšoties parastās daiļspāres tāpat kā citas vienādspārnu spāres spārnus tur sakļautus virs ķermeņa un paralēli tam.
Tēviņš
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Parastās daiļspāres tēviņa galva un ķermenis ir zils ar melnu, un tas ārēji atgādina dienvidu daiļspāres (Ischnura pumilio) tēviņu. Tomēr salīdzinoši parastā daiļspāre ir lielāka, un zils ir tikai astotais ķermeņa segments. Toties dienvidu daiļspārei zils ir gan astotais, gan devītais segments.[1] Katrs segments no augšas izskatās gandrīz melns, tikai pašā segmentu savienojuma vietā ir šaura, pelēka josliņa.
Mātīte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Jauna, tikko izšķīlusies mātīte var būt vairākās krāsās — tās ķermeņa krāsainā daļa var būt violeta, sārta vai gaiši zaļa.[1] Spārei nobriestot, krāsas kļūst arvien tumšākas, līdz beidzot mātīte kļūst brūngani zaļa vai zila.[4]
Dzīves veids
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pieaugusi spāre ir plēsīga un medī lidojumā nelielus kukaiņus, kurus noķer gaisā vai nolasa no augu lapām. Kāpurs apmēram gadu, retos gadījumos divus[5] dzīvo zem ūdens un barojas, medījot ūdens kukaiņus vai citus kāpurus.
Spāres ātri nobriest un aktīvi pārojas. Pārošanās ir samērā garš process, kas aizņem 3—6 stundas. Olas parastā daiļspāre dēj augu šūnās. Turklāt mātīte to dara viena pati. Dēšana parasti notiek pēcpusdienā, kad tēviņu aktivitāte ir mazinājusies.[5] Pieaugušas spāres mūžs ir dažas dienas.[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 1,2 «Ischnura elegans». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 21. augustā. Skatīts: 2012. gada 13. februārī.
- ↑ 2,0 2,1 Ischnura elegans (van der Linden, 1820) Arhivēts 2011. gada 6. jūnijā, Wayback Machine vietnē.|
- ↑ Parastā daiļspāre
- ↑ Blue-tailed Damselfly
- ↑ 5,0 5,1 «Ischnura elegans (Vander Linden, 1823)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 17. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 13. februārī.
- ↑ Damselfly Mating Game Turns Some Males Gay
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Parastā daiļspāre |