Lapas

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lapa

Lapas ir augstāko augu orgāni, vasas veidojumi, kuros notiek fotosintēze, transpirācija un augu elpošana. Skujkoku lapas tiek sauktas par skujām.[1] Vairums lapām ir divas daļas — lapas plātne un lapas kāts.

Pielāgošanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Evolūcijas procesā daudzu augu lapas ir adaptējušās dažādiem klimatiskajiem procesiem:

  • auga lapa izvairās no slapināšanas vai no netīrumiem — tā sauktais "lotosa efekts",
  • iegrieztas lapas samazina vēja iedarbību uz tām,
  • matiņi uz lapām notur mitrumu auga lapā sausa klimata laikā, kā arī neļauj tam iztvaikot,
  • arī vaska slānis uz auga lapas neļauj iztvaikot mitrumam,
  • spīdīgas lapas atstaro Saules gaismu,
  • lapas izmēra samazināšanās tādēļ, ka fotosintēzes funkcija tiek no lapām nodota stumbram, samazina auga mitruma zudumus,
  • resnas, gaļīgas lapas labi uzkrāj ūdeni,
  • augu lapu malas ir zāģzobainas, kas ir par iemeslu tam, ka tur notiek intensīvāka fotosintēze un transpirācija (rezultātā pazeminās lapas temperatūra), kā rezultātā malās kondensējas ūdens tvaiki un rodas rasas pilieni,
  • aromātiskās eļļas un indes uz auga lapām atbaida zālēdājus,
  • augu lapu sastāvā ietilpst arī kristalizēti minerāli, kas atbaida zālēdājus,
  • dzeloņi aizsargā visu augu (piemēram, kaktusiem).

Lapu iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dažādu formu lapas

Lapas iedala pēc:

Izvietojums uz stumbra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz stumbra visas lapas ir izkārtotas tā, lai katra no tām saņemtu pēc iespējas vairāk gaismas. Kad augs aug, tad katra jauna lapa uz stumbra parādās pa spirāli, pret pulksteņrādītāja kustības virzienu,[nepieciešama atsauce] turklāt ir noteikts leņķis, kurā izaug katra nākamā lapa. Šajos leņķos ir pamanīta precīza Fibonači secība : 1/2, 2/3, 3/5, 5/8, 8/13, 13/21, 21/34, 34/55, 55/89.[nepieciešama atsauce] Piemēram, 360° x 34/89 = 137.52 jeb 137° 30' (katra nākamā lapa izaug 137° leņķī attiecībā pret iepriekšējo lapu).

  • 180° (jeb 1/2): uz katru apgriezienu pienākas divas lapas.
  • 120° (jeb 1/3): trīs lapas vienā apgriezienā.
  • 144° (jeb 2/5): piecas lapas divos apgriezienos.
  • 135° (jeb 3/8): astoņas lapas trīs apgriezienos.

Lapu izvietojumu pie stumbra klasificēt šādi: mieturī, pretēji, pamīšus un rozetē.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Skuja» (latviski). tezaurs.lv. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.
  2. «Augu ārējās pazīmes» (PDF) (latviski). dzm.lu.lv. Skatīts: 2014. gada 5. novembrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]