Parlamentāra republika

Parlamentāra republika ir valsts pārvaldes forma, kurā republikai ir parlamentāra sistēma — politiska sistēma, kurā likumdošanas vara un izpildvara ir cieši saistītas, bet ir institucionāli nošķirti valdības vadītājs un valsts vadītājs. Šādā iekārtā valdība parasti ir atbildīga parlamentam, un valdības vadītājs tiek izraudzīts vai apstiprināts parlamenta vairākuma atbalsta ceļā.

Piemēri

Valstis, kurās ir parlamentāras republikas

Parlamentāras republikas piemēri ir:

• Vācija
• Itālija
• Indija
• Austrija
• Čehija
• Igaunija
• Latvija

Šajās valstīs valsts prezidents galvenokārt pilda reprezentatīvas funkcijas, bet reālā izpildvara atrodas pie premjerministra vai cita valdības vadītāja, kurš ir atbildīgs parlamentam.

Vēsture

Parlamentārās republikas koncepts attīstījās kā reakcija uz absolūtismu un autoritārismu. Tā iedvesmu guva no parlamentārisma principiem, kuri veidojās jau Anglijā 17. gadsimtā pēc Slavenās revolūcija un turpmāk izplatījās Eiropā un citur pasaulē.

20. gadsimtā, pēc Pirmā pasaules kara un īpaši pēc Otrā pasaules kara, daudzas valstis pieņēma parlamentāras republikas modeli kā līdzekli, lai nodrošinātu demokrātisku līdzsvaru starp varām un mazinātu vienas personas vai institūcijas varas koncentrāciju.

Raksturīgās iezīmes

• Prezidents parasti tiek ievēlēts parlamentā vai ar plašākas sabiedrības starpniecību, bet ar ierobežotām pilnvarām.
• Premjerministrs vai kanclers vada valdību un ir tieši atbildīgs parlamentam.
• Pastāv iespēja parlamentam izteikt neuzticības balsojumu valdībai.
• Valsts vara tiek īstenota, balstoties uz parlamenta vairākuma atbalstu.

Skatīt arī

• Pusprezidentāla republika
• Parlamentārisms
• Demokrātija

Ārējās saites

• Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)