Pasaules izstāde Parīzē (1937)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Atklātne ar izstādes kopskatu.
Baltijas valstu paviljons.

1937. gada Pasaules izstāde Parīzē (franču: Exposition Internationale des Arts et Techniques dans la Vie Moderne) bija Pasaules izstāde, kas notika Francijas galvaspilsētā no 1937. gada 25. maija līdz 25. novembrim. Izstādes uzsvars bija uz mākslas un tehnikas nozīmi modernajā dzīvē, tajā piedalījās 44 valstis, īpaša sacensība izvērtās starp pretī stāvošajiem PSRS un Trešā Reiha paviljoniem. Izstādes halles bija izvietotas ap Eifeļa torni Marsa laukā (Champ-de-Mars), Trokadero pils (palais du Trocadéro) dārzā un Sēnas krastos, kopumā aizņemot 101 hektāru. To apmeklēja 34 miljoni skatītāju, ieejas biļete dienā maksāja 6 frankus.

Baltijas valstu paviljons[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Igauņu arhitekta Aleksandra Nirnberga (Nürnberg) funkcionālisma stilā projektētais Baltijas valstu kopīgais paviljons atradās nelielā pakalniņā pie Trokadero pils pa kreisi no ieejas izstādē, starp Norvēģijas un Dienvidslāvijas paviljoniem. Visu trīs valstu oficiālas delegācijas to plašai publikai atvēra 1937. gada 17. jūnijā.

16 m platas kāpnes veda uz ieeju paviljonā, ko veidoja 14 m plata un 9,5 m augsta stikla siena ar trīs stikla durvīm, virs kurām bija novietoti trīs Baltijas valstu ģerboņi. Tumši zaļos toņos ieturētajā priekštelpā atradās latviešu tēlnieka G. Kaņepa veidota 4,5 m augsta skulptūra ar trīs karavīriem, kas uzlikuši rokas uz viena zobena.

No priekštelpas pa labi veda durvis uz Igaunijas telpu ar nacionālā karoga krāsās dekorētām sienām. Tajā bija eksponēti Lietišķās mākslas asociālijas sagatavoti tepiķi, keramika, ādas izstrādājumi, audumi un gleznas. Igaunija sevi pozicionēja kā tūrismam pievilcīgu zemi, tomēr īpaša vieta bija ierādīta arī degakmens rūpniecībai. Izstādes Zelta diplomus saņēma fotoiztāde, gobelēni, stikla gravīras, keramika, juvelierizstrādājumi, bet Lielo balvu ieguva arhitekts A. Nirnbergs par paviljona projektu, dizaineris E. Taska par ādas dekoru, gleznotājs O. Raunams par paviljona halles gleznojumu. Vidū esošajā Latvijas telpā ar sarkanbaltsarkanām sienām bija eksponēti latviešu tautas mākslas priekšmeti. Īpašu uzmanību peisaistīja VEF ekspozīcija ar minikameru VEF Minox un 16 mm projektoru. Lielo balvu saņēma radioaparāts VEF Super Lux MD/37 un Romāns Suta par skicēm uz kristāla, bet Zelta medaļas tā dizaineris Ādolfs Irbītis, grafiķis Ansis Cīrulis. Pa kreisi izvietotajā Lietuvas telpā dominējošo vietu ieņēma tēlnieka J. Mikēna no milzu ozola veidota Kristus statuja ar ēršķu kroni galvā. Vitrīnās izvietotas lelles lietuviešu tautas tērpos, fotogrāfijas, kokgriezumi, tautiski audumi un rotas lietas.[1]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]