VEF

Vikipēdijas lapa
Valsts elektrotehniskā fabrika (VEF)
VEF emblema.jpg
Veids valsts uzņēmums
Dibināts 1919
Likvidēts 1999
Galvenais birojs Rīga, Latvija
Šis raksts ir par VEF rūpnīcu. Par citām jēdziena VEF nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

VEF (Valsts elektrotehniskā fabrika) bija viena no lielākajām Latvijas rūpnīcām. Pēc Otrā pasaules kara vadošais komutācijas tehnikas ražotājs bijušajā Padomju Savienībā. VEF ražoja telefona centrāles, telefona aparātus, radioaparātus un citu produkciju.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VEF vecākie korpusi Brīvības gatvē. (Arhitekts Heinrihs Šēls, 1899.)

Par VEF pirmsākumu tiek uzskatīts 1919. gada aprīlis, kad Rīgas vecās pasta ēkas (tag. Radio ielā) pagrabstāvā tika ierīkotas Pasta un telegrāfa departamenta darbnīcas, kas veica sakaru aparatūras remontu. 1922. gadā tur sāka izgatavot telefona aparātus, bet vēl pēc diviem gadiem - kristāldetektora radiouztvērējus. 1924. gadā darbnīcas tika pārceltas uz Slokas ielu 16, bet 1928. gadā "Pasta telegrāfa virsvaldes galvenā darbnīca" - uz tukšajiem bijušā "Uniona" korpusiem.

1932. gadā uzņēmumu pārdēvēja par Valsts elektrotehnisko fabriku (VEF).[1] Tolaik VEF ražoja visu, kam varēja rast noietu - remontēja sakaru aparatūru, izgatavoja telefona centrāles un elektriskās spuldzes, fotoaparātus un gludekļus, radioaparātus un kabatas lukturīšus, telefona aparātus un fotopapīru, elektroarmatūru, darbgaldus un pat ap 20 sporta lidmašīnas. Tika arī samontētas 6 automašīnas.

Pasaules tirgu bija iekarojis mini fotoaparāts Minox. 30. gadu beigās ik mēnesi fabrikā saražoja aptuveni 500 telefona aparātu, 400 telefona centrāļu un 800-2500 radiouztvērēju.

Otrā pasaules kara laikā rūpnīca bija izlaupīta un izpostīta, katlu māja un vairāki korpusi bija uzspridzināti. Pēc kara rūpnīca tika atjaunota un strauji attīstījās. 20. gadsimta 60. gados VEF ik minūti saražoja septiņus radiouztvērējus un piecus telefona aparātus. Tolaik katri divi no trim telefona aparātiem Padomju Savienībā bija ražoti VEF. Populāri bija arī tranzistoru radioaparāti "Spīdola" un 70. gados - "VEF". 1980. gados rūpnīcai piederēja arī tālruņu rūpnīca Aizkrauklē un cehi Alūksnē, Maltā un Skrundā.[1] Rūpnīcā strādāja ap 20 000 cilvēku.[2] 1987. gadā saražoja 883 tūkstošus radiouztvērēju un 2,6 miljonus tālruņa aparātu, detaļas, izejvielas un materiālus piegādāja ap 800 dažādu citu PSRS republiku uzņēmumi.[1] Līdz ar PSRS sabrukumu, sabrūkot kontaktiem un apmaksas sistēmai, sabruka arī izejmateriālu piegāde. 1991. gadā sākās rūpnīcas reorganizācija,[2] sadalot to mazākos uzņēmumos.

1999. gadā privatizācijas rezultātā rūpnīca tika atkal reorganizēta un gandrīz pilnībā likvidēta.

Rūpnīcas ēkas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rūpnīcas pamatkorpusi atradās Brīvības gatvē 214 Rīgā, tie aizņēma veselu kvartālu. Lielākā daļa rūpnīcas korpusu uzcelta 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Līdz Pirmajam pasaules karam šeit atradās elektromehāniskā rūpnīca "Unions". Galvenā ēka celta 1899. gadā pēc arhitekta Heinriha Šēla projekta, to rotā Augusta Folca veidotā Zeva - zibeņmeša skulptūra.[2]

Rūpnīcas direktori[3][labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1919–1931 Aleksandrs Tīpainis
1931 A. Dūmiņš Ozoliņš
1932–1940 Teodors Vītols
1940–1941 Ādolfs Ļuļs
1941–1944 K. Berretz
1944–1957 Georgijs Gaile
1957–1958 Georgijs Hubajevs
1958–1962 Nikolajs Aleksejevs
1962–1967 Aleksandrs Egle
1967–1973 Vsevolods Birkenfelds
1973–1987 Oļegs Ļeņovs
1987–1993 Ivars Bražis
1993–1995 Edvīns Laucis
1995–1996 Aivars Kreituss
1996–2001 Edvīns Laucis
2001–2006 Guntis Lipiņš

Produkcija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

VEF Minox fotoaparāts

Fotoaparāti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Spīdola radiouztvērējs

Radiouztvērēji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Telefoni[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: VEF telefoni
VEF-MIKRO 1024 dators

Datori[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • VEF ORMIKA
  • VEF-1022
  • VEF-MIKRO 1024
  • VEF-MIKRO 1025

Telefoncentrāles[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: VEF telefoncentrāles
VEF I-11 lidmašīna

Lidmašīnas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Motocikli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Pandera

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Энциклопедия "Рига". Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1989. 240–241. lpp. ISBN 5-89960-002-0.
  2. 2,0 2,1 2,2 Olga Fil. Rīga tête-à-tête. Rīga : Beaux-Arts, 2017. 287–289. lpp. ISBN 978-993-48690-1-3.
  3. «VEF - 90». radiopagajiba.lv.