Pasaules preses brīvības diena
Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja pasludināja 3. maiju par Pasaules preses brīvības dienu jeb vienkārši Pasaules preses dienu, kas tiek atzīmēta, lai palielinātu izpratni par preses brīvības nozīmi un atgādinātu valdībām par pienākumu ievērot un atbalstīt vārda brīvību, kas noteikta 1948. gada Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 19. pantā, kā arī atzīmējot Vindhukas deklarācijas gadadienu — paziņojumu par brīvas preses principiem, ko 1991. gadā Vindhukā apkopoja Āfrikas laikrakstu žurnālisti. Katru gadu pasaules preses brīvības indeksu publicēja organizācija Reportieri bez robežām. Kopš 2002. gada viņi indeksu veido pamatojoties uz pašas organizācijas vērtējumu par valstu preses brīvības rekordiem iepriekšējā gadā. Tā mērķis ir atspoguļot žurnālistu, ziņu organizāciju un interneta lietotāju brīvības pakāpi katrā valstī, kā arī varas iestāžu centienus ievērot šo brīvību.
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
2018. gadā tika atcelta Apvienoto Nāciju Organizācijas Civilizāciju alianses sponsorētā konference.[2][3] 2018. gadā reklāmas kampaņai pievienojās vairākas ziņu organizācijas.[4] Kabulā pieminēja nogalinātos žurnālistus.[5]
Balvas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
UNESCO atzīmē Pasaules preses brīvības dienu, piešķirot UNESCO/Giljermo Kano Pasaules preses brīvības balvu nopelniem bagātai personai, organizācijai vai institūcijai, kas ir sniegusi izcilu ieguldījumu preses brīvības aizsardzībā un/vai veicināšanā visā pasaulē, īpaši, ja tas ir noticis saskaroties ar briesmām. 1997. gadā izveidotā balva tiek piešķirta pēc neatkarīgas 14 ziņu profesionāļu žūrijas ieteikuma. Nominantus iesniedz reģionālās un starptautiskās nevalstiskās organizācijas, kas strādā par preses brīvību, un UNESCO dalībvalstis.[6]
Balva ir nosaukta par godu Giljermo Kano, Kolumbijas žurnālistam, kurš tika noslepkavots sava laikraksta El Espectador biroja priekšā Bogotā 1986. gada 17. decembrī. Kano raksti bija aizvainojuši Kolumbijas ietekmīgos narkotiku baronus.
UNESCO konference[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
UNESCO katru gadu atzīmē arī Pasaules preses brīvības dienu, pulcējot mediju profesionāļus, preses brīvības organizācijas un ANO aģentūras, lai novērtētu preses brīvības stāvokli visā pasaulē un apspriestu risinājumus izaicinājumu risināšanai.[7] Katra konference ir vērsta uz tēmu, kas saistīta ar preses brīvību, tostarp labu pārvaldību, terorisma atspoguļojumu plašsaziņas līdzekļos, nesodāmību un plašsaziņas līdzekļu lomu pēckonflikta valstīs.[8]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «2022 World Press Freedom Index». Reporters Without Borders. 2022. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 7. decembrī. Skatīts: 2022. gada 3. maijā.
- ↑ «NLP declines to accept terms for participation in U.N. agency event for World Press Freedom Day | The News Literacy Project». www.thenewsliteracyproject.org. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-05-03. Skatīts: 2018-05-11.
- ↑ «Charges of Censorship as U.N. Press Freedom Day Event Is Called Off». The New York Times (en-US). 2018-05-03. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2018-05-11.
- ↑ Brian Stelter. «'Read more, listen more:' Newsrooms unite for World Press Freedom Day». CNNMoney. Skatīts: 2018-05-11.
- ↑ «Slain Afghan journalists remembered on World Press Freedom Day». Arab News (angļu). 2018-05-03. Skatīts: 2018-05-11.
- ↑ «UNESCO is seeking nominations for UNESCO/Guillermo Cano World Press Freedom Prize 2018 – DEADLINE 15 February». UNESCO (angļu). 2018. gada 13. februāris. Skatīts: 2018-05-11.
- ↑ «World Freedom Press Day 2021: Theme, History, Quotes, Significance». S A NEWS (en-US). 2021-05-03. Skatīts: 2021-05-03.
- ↑ «World Press Freedom Day 2021: History, Significance And Much More». Outlook (India). Skatīts: 2021-05-03.