Vindhuka
| Vindhuka | |||
|---|---|---|---|
| galvaspilsēta | |||
| |||
|
| |||
| |||
| Moto: latīņu: Suum Cuique ("Katram savs") | |||
| Koordinātas: 22°34′12″S 17°05′01″E / 22.57000°S 17.08361°EKoordinātas: 22°34′12″S 17°05′01″E / 22.57000°S 17.08361°E | |||
| Valsts |
| ||
| Reģions | Khomasa | ||
| Dibināta | 1840 | ||
| Platība | |||
| • Kopējā | 5 133 km2 | ||
| Augstums | 1 655 m | ||
| Iedzīvotāji (2023) | |||
| • kopā | 486 169 | ||
| • blīvums | 94,7/km² | ||
| Laika josla | SAST (UTC+2) | ||
| Pasta indeksi | 10000, 10005, 10015, 10012 | ||
| Mājaslapa |
www | ||
|
| |||
Vindhuka (angļu un afrikandu: Windhoek, vācu: Windhuk, koikoi: ǀAi-ǁGams, herero: Otjomuise) ir Namībijas galvaspilsēta un lielākā pilsēta. Tā atrodas valsts centrālajā daļā Khomasas reģionā, starp Namiba un Kalahari tuksnešiem, aptuveni 1655 metru augstumā virs jūras līmeņa, Khomasa kalnu ieskauta.[1] Attālums no pilsētas līdz Atlantijas okeānam ir apmēram 280 kilometru.
Vindhuka ir Namībijas galvenais politiskais, administratīvais un saimniecības centrs.[2] Pilsētā atrodas valdības iestādes, parlaments, prezidenta rezidence, diplomātiskās pārstāvniecības, kā arī nozīmīga daļa valsts uzņēmumu, finanšu institūciju, izglītības un kultūras organizāciju. Tādēļ tā ieņem centrālu vietu valsts pārvaldībā, saimnieciskajā attīstībā un sabiedriskajā dzīvē. Mūsdienu pilsētas attīstība lielā mērā saistīta ar koloniālo laikmetu. 1890. gadā Vindhuku kā administratīvu centru nostiprināja Vācijas Impērijas koloniālā vara Vācu Dienvidrietumu Āfrikā.[3][4] 1915. gadā teritoriju ieņēma Dienvidāfrikas Savienības spēki, un pilsēta palika Dienvidāfrikas pārvaldībā līdz Namībijas neatkarības iegūšanai 1990. gadā, kad Vindhuka kļuva par jaunās valsts galvaspilsētu.[2][3] Mūsdienās tā Namībijā ir arī nozīmīgs transporta, uzņēmējdarbības un kultūras centrs.
Vēsture
[labot | labot pirmkodu]Agrīnā apdzīvotība
[labot | labot pirmkodu]Teritorija, kur mūsdienās atrodas Vindhuka, bija apdzīvota jau ilgi pirms Eiropas valstu kolonizācijas. Senākie reģiona iedzīvotāji bija bušmeņi — mednieki un vācēji, bet vēlāk centrālajā Namībijā nozīmīgu lomu ieguva herero un nama kopienas. Ar šīm tautām saistīti arī vietējie apvidus nosaukumi, piemēram, herero valodā Otjomuise (‘tvaika vieta’) un koikoi valodā ǀAi-ǁGams (‘uguns ūdens’), kas attiecas uz šajā teritorijā esošajiem karstajiem avotiem. Vietējo sabiedrību saimniecība lielā mērā balstījās uz dabas resursu izmantošanu. Herero kopienās īpaši nozīmīga bija liellopu audzēšana, kas bija gan saimniecības pamats, gan sociālā statusa simbols. Nama sabiedrībai raksturīgs pastorāls un daļēji pusnomadisks dzīvesveids, kas ļāva pielāgoties sausajam klimatam un sezonālajām ganībām. Reģionā dzīvoja arī damaras, kuru saimniecībā apvienojās lopkopība, medības un metālapstrāde.
Mūsdienu Vindhukas apvidus bija nozīmīgs ūdens avotu un pārvietošanās ceļu krustpunkts. Dabiskie avoti piesaistīja gan vietējās kopienas, gan ceļotājus, kas pārvietojās starp dažādām centrālās Namībijas teritorijām. Tādēļ šī vieta jau pirms koloniālā laikmeta bija zināma un izmantota apdzīvota teritorija, kas vēlāk kļuva par pamatu pilsētas izveidei.
Koloniālais periods
[labot | labot pirmkodu]

19. gadsimta beigās mūsdienu Vindhukas teritorija nonāca Vācijas Impērijas koloniālās varas ietekmē. 1884. gadā tika izveidota Vācijas kolonija Vācu Dienvidrietumu Āfrika, kas aptvēra lielāko daļu mūsdienu Namībijas teritorijas. 1880. gadu otrajā pusē pēc sākotnējām privātās kolonizācijas iniciatīvām kolonijas pārvaldi pārņēma Vācijas valsts, kas centās nostiprināt politisko un militāro kontroli reģionā. 1890. gadā vācu koloniālās administrācijas pārstāvis Kurts fon Fransuā izveidoja militāru nocietinājumu un administratīvu centru Vindhukā. Tika uzcelts forts Alte Feste, kas kļuva par vienu no pirmajām nozīmīgajām koloniālās varas būvēm pilsētā un kalpoja kā militārs un administratīvs centrs. No sākotnējās militārās apmetnes pilsēta pakāpeniski attīstījās par kolonijas pārvaldes un kolonistu dzīvesvietas centru.
20. gadsimta sākumā Vindhukā tika izbūvēta infrastruktūra, administratīvās ēkas un dzīvojamie kvartāli, kā arī izveidots ielu un komerciālo rajonu tīkls. 1902. gadā pabeigtais dzelzceļš savienoja pilsētu ar Svakopmundu pie Atlantijas okeāna, kas ievērojami veicināja tās saimniecības un stratēģisko nozīmi. Pilsētas arhitektūrā šajā laikā parādījās vācu koloniālajam stilam raksturīgas celtnes, tostarp Kristus baznīca. Koloniālais laikmets bija saistīts arī ar smagiem konfliktiem starp koloniālo varu un vietējām tautām. 1904.–1907. gadā herero un nama sacelšanās tika apspiesta ar ārkārtēju vardarbību, kas būtiski ietekmēja reģiona demogrāfisko un sociālo attīstību. Vācu koloniālā pārvalde Vindhukā beidzās 1915. gadā, kad pilsētu Pirmā pasaules kara laikā ieņēma Dienvidāfrikas Savienības spēki. Koloniālajā periodā izveidotā infrastruktūra un administratīvās struktūras vēlāk kļuva par pamatu pilsētas turpmākajai attīstībai.
Dienvidāfrikas administrācijas laiks
[labot | labot pirmkodu]Pēc Pirmā pasaules kara Vācijas koloniālā vara Dienvidrietumu Āfrikā sabruka. 1915. gadā Vindhuku ieņēma Dienvidāfrikas Savienības karaspēks, bet 1920. gadā teritorija tika nodota Dienvidāfrikas pārvaldē kā Tautu Savienības C klases mandāta teritorija. Praktiski tas nozīmēja ilgstošu Dienvidāfrikas administratīvu kontroli pār reģionu, kas bieži tika pārvaldīts gandrīz kā Dienvidāfrikas paplašinājums. Šajā laikā Vindhuka saglabāja nozīmi kā galvenais administratīvais centrs. Dienvidāfrikas administrācijas periodā pilsēta turpināja attīstīties kā politiskais, saimniecības un transporta centrs. Vindhukā koncentrējās pārvaldes iestādes, tirdzniecības uzņēmumi un infrastruktūra, kas savienoja centrālo teritoriju ar citām Dienvidrietumāfrikas daļām. Pēc Otrā pasaules kara pilsētas attīstība paātrinājās; tika izbūvētas jaunas sabiedriskās ēkas, skolas un slimnīcas, asfaltētas ielas, kā arī uzlabota ūdensapgādes infrastruktūra, tostarp būvējot dambjus un cauruļvadus.
Vienlaikus Dienvidāfrikas pārvaldes laikā teritorijā tika ieviesta rasu segregācijas politika, kas ietekmēja arī Vindhukas pilsētplānošanu un sociālo struktūru. 1950. un 1960. gados melnādaino iedzīvotāju pārvietošana no rajona Old Location uz jauno dzīvojamo teritoriju Katutura nostiprināja rasu segregāciju pilsētā. Neskatoties uz šīm sociālajām un politiskajām pretrunām, 20. gadsimta vidū Vindhuka turpināja paplašināties un nostiprinājās kā svarīgākais administratīvais un infrastruktūras centrs teritorijā, kas vēlāk kļuva par neatkarīgo Namībiju.
Sadraudzības pilsētas
[labot | labot pirmkodu]Vindhukas sadraudzības pilsētas ir šādas:
Berlīne, Vācija
Havana, Kuba
Johannesburga, Dienvidāfrika
Kingstona, Jamaika
Naņdzjina, Ķīna
Ričmonda, ASV
Sanantonio, ASV
Šanhaja, Ķīna
Sudžou, Ķīna
Trosingena, Vācija
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]- ↑ «Windhoek». kids.britannica.com (angļu). Britannica Kids. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- 1 2 «Windhoek». britannica.com (angļu). Encyclopedia Britanica. Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- 1 2 «History and Heritage». windhoekcc.org.na (angļu). Skatīts: 2026. gada 15. martā.
- ↑ «Windhoek - The capital of Namibia». info-namibia.com (angļu). Skatīts: 2026. gada 15. martā.
Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Vindhuka.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
| Šis ar Āfriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|