Patagonijas cūkšņukura skunkss
| Patagonijas cūkšņukura skunkss Conepatus humboldtii (Gray, 1837) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
| Kārta | Plēsēji (Carnivora) |
| Apakškārta | Suņveidīgie (Caniformia) |
| Virsdzimta | Sermuļu virsdzimta (Musteloidea) |
| Dzimta | Skunksi (Mephitidae) |
| Ģints | Cūkšņukura skunksi (Conepatus) |
| Suga | Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) |
| Izplatība | |
 | |
 Patagonijas cūkšņukura skunkss Vikikrātuvē | |
Patagonijas cūkšņukura skunkss (Conepatus humboldtii) ir vidēja auguma skunksu dzimtas (Mephitidae) plēsējs, kas pieder cūkšņukura skunksu (Conepatus) ģintij.
Patagonijas cūkšņukura skunkss dzīvo Patagonijas teritorijā Dienvidamerikā, to var sastapt Čīles un Argentīnas[1] krūmājos un atklātos zālājos, kā arī akmeņainos atsegumos.[2]
Izskats
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Patagonijas cūkšņukura skunkss ir neliela auguma, kompakts ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi. Ķermeņa garums, asti ieskaitot, ir 50—60 cm, astes garums 15—18 cm, svars 1,1—4,5 kg.[2] Tēviņi ir nedaudz lielāki par mātītēm. Kažoks ir melnā krāsā ar divām baltām svītrām, kas sākas uz galvas un gar sāniem stiepjas līdz astes pamatnei. Baltās svītras, salīdzinot ar Molīna cūkšņukura skunksu, ir platākas. Muguras virspuses matojums bieži ir tumši brūnā krāsā. Aste melna ar baltiem matu galiem. Sejas matojums tāpat kā pārējiem cūkšņukura skunksiem melns. Garie un spēcīgie priekšķepu nagi un platais, pagarinātais deguns piemēroti zemes rakšanai. Patagonijas cūkšņukura skunksa foto var apskatīt šeit[novecojusi saite]
Uzvedība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Patagonijas cūkšņukura skunkss ir nakts dzīvnieks, tas ir vientuļnieks un nometnieks, lai gan viena skunksa teritorija var pārklāties ar citu skunksu teritorijām. Teritorijas lielums svārstās no 9,7—16,4 ha.[1] Dienas laikā tas atpūšas kādā alā vai slēptuvē. Katru dienu atpūtas vieta tiek mainīta.[2]
Briesmu gadījumā tāpat kā citi skunksi tas izmanto smaku, ko izdala ar anālo dziedzeru sekrētu.
Barība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lai arī Patagonijas cūkšņukura skunkss ir visēdājs, tas pamatā barojas ar kukaiņiem.[2] Izmantojot savu šņukuru un priekšķepas, tas pārrok zemi kukaiņu, to kāpuru un kūniņu meklējumos. Īpaši vasarā skunkss barojas ar kukaiņiem. Ziemas laikā, kad kukaiņu ir mazāk, tas barojas arī ar maziem grauzējiem, rāpuļiem, putniem, olām, saknēm, augļiem un neatsakās no maitas.[2]
Zinātnieki ir atklājuši, ka Patagonijas cūkšņukura skunkss ir imūns pret klaburčūsku kodieniem. Tas tiek skaidrots divējādi, vai nu laika gaitā tie ir ieguvuši imunitāti, jo bieži ir tikuši sakosti, vai arī Patagonijas cūkšņukura skunksi medī klaburčūskas.[2]
Vairošanās
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabas pētniekiem trūkst informācijas par Patagonijas cūkšņukura skunksa vairošanos, tā tiek salīdzināta ar Amerikas cūkšņukura skunksa vairošanos. Grūsnība ilgst 9 nedēļas, parasti piedzimst 3—7 mazuļi. Māte mazuļus pārtrauc barot ar pienu nevis pakāpeniski, kā tas notiek lielākai daļai zīdītāju, bet krasi, līdzko tie spēj baroties ar kukaiņiem. Tas parasti notiek, kad mazuļiem ir apmēram 2 mēneši. Nav zināms, kad iestājas dzimumbriedums, bet citiem cūkšņukura skunksiem tas iestājas 10—12 mēnešu vecumā.[2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Humboldt's hog-nosed skunk
- Patagonijas cūkšņukura skunksa foto (flickr.com)
- Patagonijas cūkšņukura skunksa foto (flickr.com)
- Patagonijas cūkšņukura skunksa foto (abro.com)
- Patagonijas cūkšņukura skunkss (krieviski)