Patriss Lumumba
| Patriss Lumumba Patrice Lumumba | |
|---|---|
 | |
| Kongo Demokrātiskās Republikas premjerministrs | |
|
Amatā 1960. gada 24. jūnijs — 1960. gada 14. septembris | |
| Priekštecis | koloniālā administrācija |
| Pēctecis | Žozefs Ileo |
|
| |
| Dzimšanas dati |
1925. gada 2. jūlijs Onalua, Katakokombe,  Beļģu Kongo |
| Miršanas dati |
1961. gada 17. janvāris Elizabetvilla,  Katanga(tagad Lubumbaši,  Kongo Demokrātiskā Republika) |
| Tautība | tetels |
| Politiskā partija | Kongo Nacionālā kustība (Mouvement National Congolais, MNC) |
| Profesija | ierēdnis, žurnālists, politiķis |
Patriss Emerī Lumumba (franču: Patrice Emery Lumumba; dzimis 1925. gada 2. jūlijā, miris 1961. gada 17. janvārī) bija Kongo Demokrātiskās Republikas neatkarības cīnītājs un pirmais premjerministrs pēc Kongo Demokrātiskās republikas neatkarības iegūšanas no Beļģijas. Desmit nedēļas pēc stāšanās amatā Kongo krīzes laikā tika gāzts, ieslodzīts, bet vēlāk nogalināts.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lumumba dzimis Onaluā, Kasai provincē. Izglītību ieguvis misionāru skolā, strādājis Leopoldvillā (tagad Kinšasa) un Stenlijvillā (tagad Kisangani) kā ierēdnis un žurnālists.
1955. gadā Lumumba kļuva par Kongo arodbiedrības reģionālo prezidentu un iestājās Beļģijas Liberālajā partijā. 1957. gadā viņu arestēja par līdzekļu piesavināšanos un ieslodzīja uz gadu. Pēc iznākšanas no cietuma viņš piedalījās Kongo Nacionālās kustības dibināšanā. 1959. gadā Beļģija paziņoja par piecu gadu plānu Kongo neatkarības izveidošanai. Tā paša gada decembrī reģionālajās vēlēšanās Kongo Nacionālā kustība ieguva lielāko daļu balsu, tajā laikā Lumumba atkal bija arestēts. 1960. gadā Beļģija piekrita 1960. gada jūnijā pasludināt Kongo neatkarību. 23. jūnijā Lumumba izveidoja pirmo Kongo valdību, kurā viņš bija premjerministrs, un Jozefs Kasavubu ceremoniāls prezidents.
Lumumbas valdības laiks izcēlās ar politisko nestabilitāti. Papildus tam 1960. gada jūnijā izrakteņiem bagātā Katangas province valsts dienvidos Moiza Čombes vadībā ar beļģu un starptautisko kompāniju atbalstu pasludināja neatkarību. Par spīti ANO miera uzturētāju klātbūtnei, nemieri valstī turpinājās, un savas pozīcijas nostiprināšanai Lumumba centās iegūt PSRS atbalstu.
Arests un nāve
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Sešdesmit septiņas dienas pēc Lumumbas stāšanās premjerministra amatā Kasavubu atbrīvoja viņu no amata. No savas puses, Lumumba nesekmīgi mēģināja atcelt Kasavubu. 14. septembrī pulkveža Žozefa Mobutu (vēlāk Mobutu Sese Seko) vadībā notika valsts apvērsums, kuru atbalstīja Kasavubu. Lumumba tika pakļauts neformālam mājas arestam, un ap viņa māju tika izvietoti ANO kareivji. Lumumba pieņēma fatālu lēmumu — bēgt no mājas aresta uz Stenlijvillu valsts austrumos, kuru kontrolēja viņa atbalstītāji.
1. decembrī Mobutu kareivji Lumumbu arestēja. Mobutu pasludināja, ka viņš tiks tiesāts par aicinājumiem armijai dumpoties, kā arī citiem noziegumiem. ANO Ģenerālsekretārs Dāgs Hammarskjolds aicināja Kasavubu nodrošināt Lumumbam visas likumā paredzētās tiesības. Lumumba lūdza palīdzību vietējiem ANO spēkiem, kuri viņam atteica palīdzību, pamatojoties uz to, ka Lumumba bija aizbēdzis no viņu apsardzības Leopoldvilā. Kad Mobutu kareivji viņu nogādāja atpakaļ Leopoldvilā, Lumumba izskatījās piekauts. Visas šaubas izgaisa pie Mobutu villas, kad kareivji Lumumbu piekāva televīzijas žurnālistu priekšā.
ANO Drošības padomes sesija 7. decembrī izskatīja un noraidīja PSRS prasību, lai ANO nodrošinātu nekavējošu Lumumbas atbrīvošanu un atjaunošanu Kongo premjerministra amatā, Mobutu vienību izformēšanu un beļģu evakuāciju no Kongo.
Beļģu ietekmē tika pieņemts lēmums Lumumbu nogādāt Katangā, kur 17. janvāra vakarā pašpasludinātās valsts prezidenta Čombes un beļģu kareivju klātbūtnē Lumumba tika nošauts. Trīs nedēļas vēlāk Katangas radio publiski paziņoja par Lumumbas nāvi. Pēc Lumumbas nāves Eiropā pret Beļģiju notika vairākas protesta demonstrācijas.
Par Beļģijas un ASV iesaistīšanos Lumumbas nogalināšanā ir dažādi vēsturnieku viedokļi. 2002. gadā Beļģijas valdība atvainojās Kongo tautai par Beļģijas lomu Lumumbas nogalināšanā. 2022. gadā īpašā ceremonijā Beļģija nodeva Kongo Demokrātiskajai Republikai Lumumbas zobu, ko pēc pārējā ķermeņa sadalīšanas skābē bija saglabājis nāvessoda izpildē klātesošs beļģu policists.[1]
1966. gadā Mobutu Sese Seko Patrisu Lumumbu reabilitēja, pasludinādams viņu par valsts varoni. 1964. gadā Malkolms X paziņoja, ka Lumumba ir dižākais melnādainais, kurš staigājis pa Āfrikas kontinentu. Lumumbas ietekme vēl aizvien jūtama mūsdienu Kongo politikā. Patrisa Lumumbas dēli aktīvi darbojas valsts politikā, bet vairākas ietekmīgas partijas pozicionē sevi par Lumumbas sekotājiem.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Patrice Lumumba: DR Congo buries tooth of independence hero». BBC News (en-GB). 2022-06-30. Skatīts: 2022-07-27.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Patriss Lumumba.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
- Beļģijas 2001. gada parlamentārās izmeklēšanas komisijas par Lumumbas nāvi materiāli (franciski)
- Africa Within Par Patrisu Lumumbu (angliski)
- Žurnālista D'Linna Voldrona (D'Lynn Waldron) korespondence no 1960. gada Kongo (angliski)
|