Patujāra šķiedrgalvīte
 | Šajā rakstā trūkst būtiskas informācijas. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
| Patujāra šķiedrgalvīte | |
|---|---|
 Patujāra šķiedrgalvīte | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Sēnes (Fungi) |
| Nodalījums | Bazīdijsēnes (Basidiomycota) |
| Klase | Himēnijsēnes (Hymenomycetes) |
| Rinda | Atmatenes (Agaricales) |
| Dzimta | Tīmeklenes (Cortinariaceae) |
| Ģints | Šķiedrgalvītes (Inocybe) |
| Suga | Patujāra šķiedrgalvīte (Inocybe erubescens) |
 Patujāra šķiedrgalvīte Vikikrātuvē | |
| Patujāra šķiedrgalvīte | |
|---|---|
Īpašības  | |
 | Himēnijs: lapiņas |
 |
Cepurīte: zvanveida vai koniska |
 | Kātiņš: kails |
 | Sporu nospiedums: brūns |
 | Veido mikorizu |
 | Lietošana uzturā: indīga |
Patujāra šķiedrgalvīte (Inocybe erubescens) ir nāvīgi indīga sēne, kurā ir 20 reizes vairāk muskarīna nekā sarkanajā mušmirē. Agrākā indīgā sēne pavasarī, parādās jau maijā. Patujāra šķiedrgalvīti var sajaukt ar auzeni, bet atšķirībā no šķiedrgalvītes tās cepurīte nav smaila. Cilvēkam nāvējošu muskarīna devu satur jau 40—80 g Patujāra šķiedrgalvītes augļķermeņu. Patujāra šķiedrgalvīte ir saprotrofa sēne. Mīkstumam ir patīkama garša un svaigu augļu smarža, kura vēlāk kļūst nepatīkama.
 | Šis ar mikoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |