Himēnijs
Himēnijs ir sēnes augļķermeņa daļa, kurā veidojas sporas. Tas raksturīgs augstākajām sēnēm — asku sēnēm un bazīdijsēnēm, kā arī ķērpjiem.[1] Asku sēnēm himēnijs veidojas uz vaļēju augļķermeņu — apotēciju virsmas un sastāv no somiņām — askiem ar parasti 8 askusporām katrā un steriliem izaugumiem — parafīzēm. Bazīdiju sēnēm himēnijs parasti izvietots cepurītes apakšā un sastāv no vālītēm līdzīgām šūnām — bazīdijām, uz kuru parasti četriem izaugumiem — sterigmām veidojas sporas, un parasti arī sterilajiem izaugumiem - parafīzēm un cistīdām.[2][3] Daļai bazīdijsēņu (piemēram, bekām, bērzlapēm un pienainēm) himēnijs ir atklāts jau no augļķermeņa attīstības sākuma — tādi tiek saukti par gimnokarpiem augļķermeņiem, pārējām tas sākumā ir hifu slāņa veidota plīvura klāts un kļūst vaļējs tikai, sporām tuvojoties gatavības stadijai un šos augļķermeņus sauc par hemiangiokarpiem. Pie tiem pieder, piemēram, atmatenes, mušmires, dižsardzenes un sviestbekas. Augļķermeņa izaugumus, uz kuriem veidojas himēnijs, sauc par himenoforu un tā forma (lapiņas, stobriņi, adatiņas u.c.) ir svarīgs faktors sēnes sugas noteikšanā.[4][5] Daļai sēņu, piemēram, pūpēžiem, himēnijs veidojas augļķermeņa iekšpusē.[6][7] XX gadsimtā himēnija mikroskopiskie rādītāji (sporu, bazīdiju un cistīdu krāsa, to forma un izmēri) kļuva par galvenajiem zinātniskajā sēņu sugu noteikšanā un klasificēšanā. Pašlaik šo lomu pārņēmusi sēņu ģenētiskā izpēte.
Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ “Latvijas Padomju Enciklopēdija”, 4. sējums, 1983., 95. lpp.
- ↑ H.Doerfelt, H.Goerner, "Die Welt der Pilze", Urania-Verlag, Leipzig/Jena/Berlin, 1989, ISBN 3-332-00276-7.
- ↑ Л.Лебедева, «Грибы», Госторгиздат, 1937., 26. lpp.
- ↑ A.Piterāns, E.Vimba, “Zemāko augu sistemātikas praktikums”, Zvaigzne, 1987., 119.,140.,147. lpp.
- ↑ T.Lesoe, “Sēnes”, Zvaigzne ABC, 1998., 11. lpp. ISBN 9984-22-283-7.
- ↑ A.Balodis, “Rokasgrāmata sēņotājiem”, Liesma, 1974., 11. lpp.
- ↑ «Грибы СССР», Мысль, Москва, 1980., 241. lpp.