Pavēles izteiksme
Pavēles izteiksme jeb imperatīvs (latīņu: (modus) imperativus, cēlies no imperare — ‘pavēlēt’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.[1]Darbības vārds pavēles izteiksmē izsaka pavēli, lūgumu, aicinājumu, pamudinājumu, aizliegumu veikt kādu darbību.[2]
Pavēles izteiksmei nav gramatisko laiku formu, darbības vārds mainās tikai skaitlī un tiek iedalīti pēc personas kategorijas.[2]
Veidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Darbības vārds pavēles izteiksmē sakrīt ar īstenības izteiksmes tagadnes un nākotnes formām. Izņēmums ir daudzskaitļa otrās personas forma, kas tiek veidota no īstenības izteiksmes vienkāršās tagadnes otrās personas celma, kam pievienota galotne -iet, -ieties (piemēram, sēdi → sēdiet, nevis sēžiet).
Jāievēro, ka otrās konjugācijas darbības vārdiem tiek izmantots nesaīsināts tagadnes celms pavēles izteiksmes daudzskaitļa otrās personas formas veidošanā. Tāpat jāievēro, ka daudzskaitļa otrās personas galotnes priekšā esošais līdzskanis sakrīt ar līdzskani, kas ir vienskaitļa otrās personas saknes beigās. Parasti trešajā personā tiek lietota partikula lai pirms pavēles izteiksmes darbības vārda.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. ISBN 978-9984-742-70-0.
- ↑ 2,0 2,1 Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 149. lpp.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|