Vēlējuma izteiksme

Vikipēdijas lapa

Vēlējuma izteiksme jeb kondicionālis (latīņu: condicionalis — ‘nosacīts’) latviešu valodā ir viena no piecām darbības vārda izteiksmēm un viena no četrām neīstenības izteiksmēm.[1]:481 Darbības vārds vēlējuma izteiksmē izsaka vēlēšanos, lai darbība notiktu; tiek lietots, ja tiek norādīts uz vēlamu darbību, kas noteiktos apstākļos var būt iespējama vai neiespējama.[2]

Vēlējuma izteiksmē ir divi gramatiskie laiki: vienkāršā tagadne un saliktā tagadne.[3] Darbības vārds vēlējuma izteiksmē gan darāmajā, gan ciešamajā kārtā pastāv vienkāršajā tagadnē un saliktajā tagadnē.

Veidošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Darbības vārdu vēlējuma izteiksmes vienkāršajā tagadnē veido no darbības vārda nenoteiksmes celma, kam beigās pievienots -tu (tiešie darbības vārdi) vai -tos (atgriezeniskie darbības vārdi).

Saliktās tagadnes formu veido palīgdarbības vārds būtu un lokāmais darāmās kārtas pagātnes divdabis, kas vienskaitlī beidzas ar -is, -usi, -ies, -usies vai daudzskaitlī -uši, -ušas, -ušies, -ušās.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daina Nītiņa, Juris Grigorjevs (redaktori). Latviešu valodas gramatika. Rīga : LU Latviešu valodas institūts, 2013. ISBN 978-9984-742-70-0.
  2. Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 137. lpp.
  3. Santa Grigus, Baiba Zeiļaka. Valodas labirinti 7. klasei. Zvaigzne ABC, 2007. 138. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]