Kapitālieguldījumi

Vikipēdijas lapa

Kapitālieguldījumi jeb vienkārši ieguldījumi[1] vai investīcijas (angļu: investments) ir naudas vai citu aktīvu ieguldīšana komerciālā pasākumā ar mērķi gūt peļņu vai kādu citu labumu.

Ekonomiskie ieguldījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieguldījums ekonomiskā izpratnē ir saistīta ar kapitālpreču (uzņēmumu, ražošanas iekārtu, infrastruktūras elementu utt.) radīšanu. Citiem vārdiem, tās ir ieguldošā uzņēmuma kapitālā.

Valsts vai pašvaldības līmenī tie ir ieguldījumi fiziskajā (ceļi, dzelzceļi, ūdens saimniecība utt.) vai sociālajā (veselība, izglītība utt.) infrastruktūrā. Šādā veida ieguldījumi ne vienmēr ir saistīti ar tūlītējas peļņas gūšanu.

Valsts līmenī ieguldījumus saista arī ar nacionālā ienākuma vai iekšzemes kopprodukta apjoma palielināšanu. Šajā gadījumā tiek apkopotas kā publiskā, tā arī privātā sektora ieguldījumi.

Finanšu ieguldījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar finanšu ieguldījumi parasti saprot ieguldījumus finanšu vai kapitāla tirgū, pērkot fiksētā vai mainīgā ienākuma vērtspapīrus, parādzīmes, depozītu apliecības, zeltu vai cita veida likvīdus aktīvus.

Ārvalstu tiešie ieguldījumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Liela daļa starptautisko uzņēmumu savas operācijas veic ar ārvalstu tiešo ieguldījumu (ĀTI) palīdzību. Jebkuras valsts valdība pielieto dažādus ĀTI regulēšanas instrumentus. Tie var veicināt, var arī ierobežot ĀTI. Visbiežāk valdības ir nobažījušās, ka starptautisko uzņēmumu globālais raksturs neļaus tām pietiekamā mērā ņemt vērā konkrētās valsts nacionālās intereses. Turklāt daudzu starptautisko uzņēmumu apgrozījums vai peļņa pārsniedz pat samērā lielu valstu iekšzemes kopprodukta apjomu. Līdz ar lielo šādu uzņēmumu ekonomisko potenciālu, tiem ir arī atbilstoša politiskā ietekme.

ĀTI priekšrocības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ĀTI ir viens no galvenajiem valstu ekonomiskās un sociālās attīstības veicinošiem instrumentiem. ĀTI parasti ir saistītas arī ar tehnoloģijas pārnesi un vadības pieredzes pārņemšanu. Papildu ieguldījums nozīmē arī papildu darba vietas, parasti arī lielāku atalgojumu, nekā tā vidējais līmenis dotajā valstī vai reģionā. Līdz ar to ĀTI veicina straujāku valsts izaugsmi.

ĀTI trūkumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

ĀTI uzņemošās valsts attīstību pie zināmiem nosacījumiem var ietekmēt arī negatīvi. Piemēram, ārvalstu uzņēmumu ekspansija dotajā valstī var traucēt nacionālo uzņēmumu attīstību. Lai gan ekonomikā ne vienmēr ieguldījumu izcelsmei ir būtiska nozīme, politiskā ziņā tas dažkārt var radīt sarežģījumus.

Jaunattīstības valstīs lieli starptautiskie uzņēmumi nereti, izmantojot augstāku savu ekspertu un speciālistu zināšanu un pieredzes līmeni, uzspiež pieņemošai valstij neizdevīgus līgumus vai citus uzņēmējdarbības nosacījumus.

ĀTI interešu sabalansētība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daudzos gadījumos ĀTI vienlaicīgi var būt gan priekšrocību, gan arī trūkuma vai riska elementi. Turklāt tas iespējams abās pusēs — kā ārvalstu investoram, tā arī pieņemošai valstij. Tādēļ ĀTI lielos vai stratēģiski nozīmīgos projektos var būt saistīti ar rūpīgu to ietekmes uz pieņemošās valsts ekonomiku izpēti, kā arī ieguldījumu atdeves analīzi no investora viedokļa.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Akadēmiskā terminu datubāze — investments». LZA Terminoloģijas komisija. Skatīts: 2009. gada 11. maijā.