Peders Banērs

Peders (Pērs) Banērs (zviedru: Peder Gustafsson Banér, 1588—1644) bija zviedru valstsvīrs, Zviedru Igaunijas gubernators (1622—1626).

Dzīvesgājums

Dzimis 1588. gada 28. jūnijā Juršholmas pilī (Djursholms slott) Gustava Banēra (1547—1600) un viņa sievas Kristīnes Stūres ģimenē kā otrais dēls. Pēc tēva sodīšanas ar nāves sodu Juršholmas pili konfiscēja, taču 1603. gadā daļa no īpašuma atguva viņa māte Kristīne. 1611. gadā Peders Banērs kļuva par karaļa Gustava II Ādolfa kambarkungu, 1612. gadā izglāba viņa dzīvību Kalmāras kara laikā, tāpēc saņēma atpakaļ arī pārējos viņa tēvam un tēvocim konfiscētos īpašumus. Kā goda viesis piedalījās Gustava II Ādolfa kronēšanas svētkos 1617. gadā un tika iecelts par bruņinieku.

1617. gadā Banērs kļuva par valsts padomnieku un 1621. gadā par kara komisāru poļu-zviedru karā okupētajā Livonijas hercogistes daļā. 1622. gada 22. augusta viņu iecēla par Tallinas un visas Zviedru Igaunijas gubernatoru un viņš pārstāvēja Zviedrijas karali Jelgavas pamiera sarunās.

Miris 1644. gada 13. jūlijā Stokholmā. 1651. gada 20. decembrī viņa pēcteči saņēma brīvkunga titulu un tika imatrikulēti Zviedrijas bruņniecībā.