Pelēkais strazds
| Pelēkais strazds Turdus pilaris (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zvirbuļveidīgie (Passeriformes) |
| Dzimta | Mežastrazdu dzimta (Turdidae) |
| Ģints | Mežastrazdi (Turdus) |
| Suga | Pelēkais strazds (Turdus pilaris) |
 Pelēkais strazds Vikikrātuvē | |
Pelēkais strazds jeb pelēkais mežastrazds (Turdus pilaris) ir mežastrazdu dzimtas (Turdidae) Latvijā ligzdojošs dziedātājputns. Tas ligzdo Eiropas centrālajā un ziemeļu daļā, un Āzijas ziemeļdaļas mežos. Pelēkais strazds ir gājputns un galvenokārt ziemo Eiropas rietumos un dienvidos, Ziemeļāfrikā gar pašu Vidusjūras piekrasti, Tuvajos Austrumos un salīdzinoši nelielā teritorijā Vidusāzijas dienvidos.[1] Ģeogrāfisko variāciju nav.[2]
Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pelēkais strazds īpaši bieži ir sastopams Skandināvijā, Somijā un Krievijas rietumu daļā. Izplatības areāls austrumu virzienā stiepjas pāri taigas zonai līdz Austrumsibīrijai. Tālākās ziemeļu un austrumu populācijas ziemo Eiropas rietumos un dienvidos, Mazāzijā un Kaspijas jūras reģionā. Ziemā pelēkie strazdi sasniedz arī Izraēlu un Ēģipti iekšzemē, kā arī Ziemeļāfrikas Vidusjūras krastu.[1][3]
Latvijā pelēkais strazds ir diezgan parasts ligzdotājs ar nevienmērīgu izplatību. Tas bieži caurceļo un regulāri ziemo, tomēr skaits ievērojami svārstās.[3]
Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pelēkais strazds ir liela auguma, spēcīgi veidots strazds ar garu asti, melnā mežastrazda lielumā. Tā ķermeņa garums ir 22—27 cm, spārnu plētums 39—42 cm, svars 82—138 g.[4][5] Tam ir pelnu pelēka galva un virsaste, kura kontrastē ar tumši brūno muguru un melno asti. Seja melna, krūtis un rīkle gaiši rūsganbrūnas ar melniem, gareniem raibumiem, kas uz sāniem kļūst gaišāki, izteikti "V" veidīgi. Vēders un spārnu apakšas baltas.[4] Acu zīlītes ir tumši brūnas, kā arī kājas ir tumši brūnas.
Abi dzimumi izskatās gandrīz vienādi. Tomēr mātītes apspalvojums ir nedaudz brūnganāks, uz galvas pašā centrā mātītei ir šauras, melnas svītras. Krūtis un pakakle ir salīdzinoši gaišākas, arī raibumi ir mazāki.[6] Vasaras periodā tiem var atšķirties knābja krāsa: tēviņiem tas ir dzeltens, mātītēm un arī jaunajiem putniem tas ir līdzīgs knābja krāsai ziemā.[6] Ziemas periodā knābis abiem dzimumiem ir dzeltens ar melnu galu, augšējā knābja daļa brūngana.[4] Jaunie putni raibi, to galvas ir nevis pelēkas, bet brūnas.[4]
Uzvedība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pelēkais strazds mājo parkos, dārzos, kapsētās, mežmalās, nelielās lapukoku un jauktu koku audzēs, upmalu krūmājos un koku audzēs, mežmalās pļavu un lauku tuvumā, noēnotās, vēsās un mitrās vietās.[5] Kopumā pelēkais strazds ir sabiedrisks putns, lai gan ligzdas tuvumā ir agresīvs. Tam ir raksturīgi ligzdu no ienaidniekiem aizsargāt, pikējot un cenšoties nosmērēt traucētāju ar saviem mēsliem. Pelēkais strazds lido lēni, bet ir labākais lidotājs no mežstrazdiem. Lidojums taisns, dažiem spārnu vēzieniem mijoties ar mirkli, kad spārni tiek sakļauti. Pa zemi pārvietojas lēcieniem. Pelēkie strazdi migrācijas lidojumus veic gan dienā, gan naktī.
Pelēkie strazdi ir ļoti sabiedriski, viegli izbiedējami un nervozi ziemas periodā, bet ļoti skaļi un pārgalvīgi vairošanās sezonā. Barojieties visiem kopīgā barā uz zemes, ik brīdi kāds no putniem pārtrauc ēšanu, izslejas taisni un vēro apkārtni. Ja pelēko strazdu grupa sasēdusi kokā, baram ir tendence sēdēt tā, ka putnu galvas ir vērstas vienā virzienā, vienlaikus tie nepārtraukti savstarpēji sačivinās.[7][8] Ārpus vairošanās sezonas nakšņo lielā barā, visbiežāk uz zemes.[8]
Barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pelēkais strazds ir visēdājs un barojas ar tārpiem, piemēram, sliekām, dažādiem kukaiņiem, sīkiem moluskiem un zirnekļiem. Vasaras beigās tas barojas arī ar ogām un augļiem, bet ziemā ar sēklām.[6]
Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pelēkais strazds ligzdo nelielās kolonijās, līdz 10 pāriem, retāk ligzdo atsevišķi. Pieaugušie putni agresīvi un bezbailīgi aizsargā ligzdu, kolonijai kopīgi cenšoties padzīt ienaidniekus. Ligzda visbiežāk atrodas mežā augošos kokos, dažādos augstumos, bet tā var būt arī dārzā, akmeņu kaudzē vai baļķu krāvumā, šķūņos un uz zemes.[6] Tā veidota no zāļu stiebriem un lapām, kas savstarpēji sastiprināti ar māliem un dubļiem, arī no iekšpuses ligzda aplikta ar mālu slāni un izklāta ar smalkiem zāļu stiebriņiem. Dējumā 2—8 olas (visbiežāk 5—6 olas), gadā divi līdz trīs perējumi. Olas čaumala ir bez spīduma, ar sarkanbrūniem raibumiem, pamatkrāsa variē no gaišzaļas līdz zilganzaļai. Inkubācijas periods ilgst 13—14 dienas. Perē tikai mātīte vai galvenokārt mātīte. Jaunie putnēni ir ligzdguļi un par tiem rūpējas abi vecāki. No ligzdas jaunie putni izlido 14—16 dienu vecumā.[6] Pēc ligzdošanas un migrācijas laikā pelēkie strazdi veido lielus barus.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 IUCN: Turdus pilaris
- ↑ World Bird List: Thrushes, 2020
- ↑ 3,0 3,1 «Ornitofaunistika: Pelēkais strazds Turdus pilaris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 24. janvārī. Skatīts: 2015. gada 3. augustā.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 4,3 Nature Gate: Fieldfare
- ↑ 5,0 5,1 «Planet of Birds: Fieldfare (Turdus pilaris)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 15. martā. Skatīts: 2015. gada 3. augustā.
- ↑ 6,0 6,1 6,2 6,3 6,4 Witherby, H. F. (ed.) (1943). Handbook of British Birds, Volume 2: Warblers to Owls. H. F. and G. Witherby Ltd. pp. 107–111.
- ↑ Coward, T. A. (1941). The Birds of the British Isles and their Eggs. Frederick Warne. pp. 201–203.
- ↑ 8,0 8,1 «Birds of Britan: Fieldfare». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 8. maijā. Skatīts: 2015. gada 8. augustā.