Pelagijs
|
Pelagijs (latīņu: Pelagius, dzimis apmēram 354. gadā, miris apmēram 418. gadā) bija askēts, iebraucis Romā visiespējamāk no Īrijas. Pēc tam, kad vestgotu karalis Alariks I ieņēma Romu, Pelagijs pārcēlās uz Kartāgu. Zināms, ka ap 418. gadu darbojies Palestīnā.
Neatzīdams cilvēka iedzimto grēku un predestināciju, lika pamatus t.s. pelagiānismam. Pelagija mācība tika atzīta par ķecerību 418. gada Kartāgas koncilā. Darbi nav saglabājušies, uzskati ir zināmi no Pelageja pretinieku (piemēram, Svētā Augustīna) rakstiem.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pelagijs.
![]() | Šis ar vēsturi saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
![]() | Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|