Pemikans
Pemikans ir taukiem un olbaltumvielām bagāts un ļoti barojošs ēdiens, ko varēja uzglabāt gadiem ilgi. Pemikanu radīja Ziemeļamerikas pamatiedzīvotāji.
Produkta pagatavošanas recepti pārņēma un vēlāk arī ārpus kontineneta robežām izplatīja eiropieši. Piemēram, to lietoja uzturā Dienvidpola pētnieki Roalds Amundsens un Roberts Skots.
Etimoloģija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vārds cēlies no krī pimîhkân, — 'gatavot taukus' (pirmalgonkinu pemihkve wa, — no pemy- ('tauki') + -ehke, ('gatavot')).
Pagatavošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ēdienu pagatavoja, sajaucot kopā kaltētu bizona (kā arī aļņa, vapiti vai brieža) gaļu, vārītus taukus un dzērveņu vai vietējo krūmu (Saskatūnas ievu, Amelanchier alnifolia) rūgtās ogas. Ar akmens āmuru gaļu saberza pulverī un sadauzīja kaulus, lai izvārītu ārā taukus.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Deivids Mērdoks. Ziemeļamerikas indiāņi. Rīga. Zvaigzne ABC (sērija "Redzeslokā"). 1997. ISBN 998404206 Nepareizs ISBN