Dzērveņu apakšģints
| Dzērveņu apakšģints | |
|---|---|
 Parastā dzērvene | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Viršu rinda (Ericales) |
| Dzimta | Ēriku dzimta (Ericaceae) |
| Ģints | Melleņu ģints (Vaccinium[1]) |
| Apakšģints | Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) |
| Izplatība | |
 | |
 Dzērveņu apakšģints Vikikrātuvē | |
Dzērveņu apakšģints (Oxycoccus) ir daudzgadīgi mūžzaļi ēriku dzimtas augi, kas veido zemus (Latvijas savvaļas sugām augstums nepārsniedz 10 cm), ložņājošus krūmājus — dzērvenājus ar tumši sarkanām ogām. Dzērvenes atrodas vienā ģintī ar citiem pazīstamiem ogulājiem: brūklenēm (Vaccinium vitis-idaea), mellenēm (Vaccinium myrtillus) un zilenēm (Vaccinium uliginosum). Dzērvenes dabiski aug Ziemeļu puslodes aukstā un mērenā klimata joslās, viena suga arī subtropos. Dzērvenes aug pārmitrās purvainās vietās, skābās un nabadzīgās augsnēs, parasti kopā ar sfagnu sūnām, to ogas ir skābas, bet ēdamas. Tiek arī mākslīgi kultivētas.
Klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Daļa autoru uzskata dzērveņu apakšģinti par atsevišķu ģinti,[2] daļa neatzīst šādu īpašu apakšģinti un neizdala tās sugas īpaši no citām dzērveņu ģints sugām.
Dzērveņu apakšģintī iekļautas sugas:
- Sekcijā Oxycoccus:
- lielā jeb purva dzērvene (Vaccinium oxycoccos jeb Oxycoccus palustris),
- dižbrūklene jeb lielogu dzērvene (Vaccinium macrocarpon),
- sīkā dzērvene (Vaccinium microcarpum jeb Oxycoccus microcarpus). Reizēm sīko dzērveni uzskata par lielās varietāti.
- Sekcijā Oxycoccoides:
- Vaccinium erythrocarpum, kura, atšķirībā no Oxycoccus, aug subtropos — ASV dienvidos un Tālajos Austrumos.[3]
Dzērveņu nosaukums daudzās valodās saistās ar dzērvēm, jo šie purvos mītošie putni labprāt tās uzknābā. Arī dzērvenēm tas ir nepieciešams, jo dzērveņu sēklas nogatavojas dīgšanai, izejot caur putnu barības traktu.[4] Latīniskais nosaukums oxycoccos veidots no grieķu valodas vārdiem un nozīmē "skābā oga".
Morfoloģiskais apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas sugām (lielajai un sīkajai dzērvenei) ložņājošās pavedienveida stīgas garums attiecīgi līdz 85 un 40 cm, augstums līdz 8 un 4 cm. Lapas veselas, vienkāršas, uz stublāja izkārtotas pamīšus, ar ļoti īsu kātiņu, olveidīgas (izmēri līdz 1,5x0.6 cm lielajām dzērvenēm un 0,8x0.3 cm sīkajām), lapas visplatākās ap vidusdaļu lielajām un pie pamatnes sīkajām. Lapas plātnes virspuse tumšzaļa, spīdīga, apakšpuse blāvāka, gals smails vai pastrups, mala gluda, bieži ierotījusies. Ziedi lielajām dzērvenēm čemurveida ziedkopā pa 2—6 ložņājošo dzinumu galos. Ziedkāta galā parasti vientuļš, nokarens zieds. Kauslapas zaļgani sārtas, sīkas, saaugušas ar sēklotni. Vainaglapas gaišāk vai tumšāk sārtas, pie pamata saaugušas, pilnziedā pilnīgi atliekušās. Auglis — sarkana oga (Ø līdz 1,8 cm lielajām un 1 cm sīkajām). Zied jūnijā un jūlijā, ogas nogatavojas septembrī.[5]
Veido klājeniskas audzes sūnu un pārejas purvos, kā arī purvainos priežu mežos, reizēm pārpurvotu ezeru krastos. Abas Latvijas dzērveņu sugas šajos biotopos sastopamas visā valsts teritorijā, bet lielā dzērvene ir ievērojami biežāka.
Latvijā mākslīgi kultivējamām lielogu dzērvenēm (dižbrūklenēm) stublāja garums sasniedz 2 m, augstums līdz 20 cm, ogu izmēri līdz 2 cm.[6] Viņu garša vairāk atgādina brūklenes kā dzērvenes.[7]
Atšķiršana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Abas Latvijā savvaļā augošās sugas atšķiramas pēc krūma un ogu lieluma (taču sīkas ogas un izmēri var būt arī lielajai dzērvenei), kā arī pēc ziedkāta, kurš lielajai dzērvenei ir apmatots, sīkajai — kails un pēc lapu formas — platākas vidusdaļā lielajai un trīsstūraini ķīļveidīgas ar visplatāko vietu pamatā sīkajai.
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzērvenes plaši izmanto pārtikā, tiek apgalvots, ka tās ir viena no ienesīgākajām legālajām augu kultūrām.[8] Tiek lietotas tautas ārstniecībā kā urīndzenošs līdzeklis, pretvēža profilaksei, sirds asinsvadu un gremošanas trakta darbības uzlabošanai. Satur relatīvi daudz C vitamīna,[7] kā dēļ savulaik tās līdzi ņēmuši jūrnieki, lai neslimotu ar cingu.[9] Dzērvenes var ievērojami pastiprināt antibiotiku iedarbību.[10] Pārmērīga dzērveņu lietošana var izsaukt problēmas nieru, aknu un kuņģa slimniekiem tajos esošās skābes dēļ.[11]
Komerciāla Amerikas lielogu dzērveņu audzēšana sākās ASV 1816. gadā. Pašlaik galvenās dzērveņu kultivēšanas valstis ir ASV, Kanāda un Čīle.[6] Latvijā šādu platību ir maz, bieži tās tiek apvienotas ar izstrādātu purvu rekultivāciju.[8]
Savvaļas ogu lasīšana — ogošana Latvijā un citos Eiropas ziemeļu rajonos ir bieža nodarbe, un dzērvenes, neraugoties uz savām grūti pieejamajām augšanas vietām, šai ziņā ir vienas no populārākajām.[5] Latvijā gadā var salasīt 10 000 tonnu dzērveņu.[12] Dzērvenes ir viegli uzglabājamas mēnešiem ilgi, vienkārši pārlejot tās ar novārītu ūdeni.[13]
Apdraudējumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijas dzērvenes ir plaši sastopamas un nepieder pie apdraudētām sugām. Līdz mūsdienām tām nebija bioloģisku draudu. Taču, kopš Latvijā sākusies dzērveņu kultivēšana, parādījušies arī kaitēkļi — pangodiņi, otiņpūcītes un ogu puves. Lielāku kaitējumu tie nodara slapjā laikā.[9] Lielogu dzērvenes Ziemeļeiropas klimatā stipri cieš no salnām, un Latvijā tiek veidotas vietējās šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu, kas palīdz pret salnām, taču tādēļ veidojas mazākas ogas.[14] Ražu nelabvēlīgi ietekmē arī aukstie vēji pavasarī, tāpēc vēlams, lai ogulājus no tiem aizsegtu koki vai krūmi.[9] Pret salnām tiek uzstādīti ūdens smidzinātāji.[15]
Dzērvenes sasniedz savu kulināro un medicīnisko vērtību, tikai pilnīgi nogatavojoties dabiskajā ceļā. Nolasītu ogu nogatavināšana mājās ir neefektīva,[11] un lai cīnītos pret to, padomju laikā tika noteikti speciāli aizliegumi pāragrai dzērveņu nolasīšanai.[16] Arī pašlaik konkurences dēļ bieži tiek nolasītas negatavas ogas.[17]
Fakti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Olaines ģerbonis satur dzērveņu attēlu kā norādi uz pilsētu aptverošajiem purviem.[18] Olainē notiek arī ikgadējs dzērveņu festivāls.[9] Analoģiska iemesla dēļ dzērvenes ir arī Mores pagasta ģerbonī.
- Jaunas Amerikas lielogu dzērveņu šķirnes Nacionālajā botāniskajā dārzā ir izveidotas, sākot no 1990. gada.[19]
Attēlu galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]-
Lielās dzērvenes ziedi jūnijā, Vācijā -
Lielās dzērvenes ogas šķērsgriezums mikroskopā, Latvija -
Dzērveņu ievākums ASV 1907.—1935. gados -
Pret salnu noklāts dzērveņu audzēšanas lauks Kanādā, 1923. gads
_(20708277155).jpg)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Linards Kļaviņš. «melleņu ģints». enciklopedija.lv, 2023. gada 6. marts. Skatīts: 2024. gada 17. februāris.
- ↑ Иллюстрированный определитель растений Ленинградской области / Под ред. А. Л. Буданцева и Г. П. Яковлева.. — М.: Товарищество научных изданий КМК, 2006. — С. 178, 180—181. — ISBN 5-87317-260-9.
- ↑ Efloras.org: Flora of North America
- ↑ «LVM: Mežos skan gājputnu atvadu balsis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ 5,0 5,1 «LVM: Ogu lasīšana». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ 6,0 6,1 «Dzērveņu institūts: Vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 7. maijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ 7,0 7,1 «Andris Špats: Jaunākie atklājumi: brūklenes, dzērvenes, dižbrūklenes veselībai». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 14. martā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ 8,0 8,1 «“Piesaule” audzē lielogu dzērvenes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ 9,0 9,1 9,2 9,3 «Dzērvenīt, iznāc meža maliņā!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ «MVU: Dzērvenes – zāles pret visām slimībām». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ 11,0 11,1 «LVM: Lai dzervenes nogatavojas!». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ «LSM: Latvija ir piektā lielākā dzērveņu ražotājvalsts pasaulē; prasmes apgūst jauni ogotāji». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ «Sezonas vitamīnu deva — dzērvenes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 8. maijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ «LA: Kā ierīkot mazpurviņu dzērvenēm.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ Tvnet: Iestidzis dzērveņu purvā
- ↑ Ilze Zonne, Tvnet: Vīna biķeris, diegā piesiets
- ↑ «Vilnis Auzāns, Bauskas dzīve, Dzērvenes meklē tirgos un purvos». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
- ↑ Olaines novads
- ↑ «NBD: Lielogu dzērvenes». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Dzērveņu apakšģints.- «Latvijas Daba par lielo dzērveni» (latviski). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 27. jūnijā. Skatīts: 2019. gada 27. jūnijā.