Pāriet uz saturu

Phlebotominae

Vikipēdijas lapa
Phlebotominae
Phlebotominae Róndani, 1840
Phlebotomus pappatasi
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsPosmkāji (Arthropoda)
KlaseKukaiņi (Insecta)
VirskārtaPilnas pārvērtības kukaiņi (Endopterygota)
KārtaDivspārņi (Diptera)
ApakškārtaOdveidīgie (Nematocera)
InfrakārtaKožodiņu infrakārta (Psychodomorpha)
VirsdzimtaKožodiņu virsdzimta (Psychodoidea)
DzimtaKožodiņi (Psychodidae)
ApakšdzimtaPsychodidae
Phlebotominae Vikikrātuvē

Phlebotominae ir kožodiņu dzimtas apakšdzimta, kurā ietilpst vairāk nekā 700 sugu. Šīs apakšdzimtas sugas ir vienīgās dzimtā, kas barojas ar asinīm. Tie ir mazi divspārņi ar matotu ķermeni un garām tievām kājām. Dažas sugas var būt infekciju slimību vektori (pārnēsātāji). 70 sugas var inficēt cilvēkus ar tādām slimībām kā leišmanioze, bartoneloze un kožodiņu drudža vīruss, un tikai divām ģintīm pieder sugas, kas barojas ar cilvēka asinīm, tās ir Phlebotomus un Lutzomyia. Šos divspārņus var viegli atšķirt no citiem divspārņiem, it īpaši no citiem kožodiņiem, pēc spārnu novietojuma virs ķermeņa miera stāvoklī vai barojoties ar asinīm. Spārnu novietojums atgādina latīņu burtu V. Tikai Phlebotominae mātītes sūc asinis.[1]

Phlebotominae barojas ar dažādu dzīvnieku asinīm. Tieši ar cilvēku asinīm barojas Phlebotomus sugas, kas ir sastopamas Eirāzijā un Āfrikā, un Lutzomyia — Ziemeļamerikā, Dienvidamerikā un Okeānijā. Taču ir zināmi piemēri, kad kožodiņi no citām ģintīm kož arī cilvēkiem. Piemēram, Sergentomyia, kas barojas galvenokārt ar rāpuļu asinīm, var nejauši iekost cilvēkam.[1]

Phlebotominae apakšdzimtai pieder nākamās mūsdienu un fosilas ģintis:

  1. 1,0 1,1 Medical Insects and Arachnid. Chapter four. Sandflies (Phlebotominae). R. P. Lane et al. (eds.), British Museum (Natural History) 1993