Leišmanioze ir infekcijas slimība, kuru ierosina aptuveni 20 leišmaniju ģints vienšūņu sugas. Izšķir viscerālo (iekšējo orgānu) leišmaniozi, ādas leišmaniozi un gļotādu un ādas leišmaniozi. Katru no šīm leišmaniozēm ierosina atšķirīgas leišmaniju sugas. Leišmanijas cilvēka organismā nokļūst pēc dzēlējodu dzēliena. Savukārt dzēlējodi šīs slimības ierosinātājus iegūst no grauzējiem un suņiem.[1] Leišmanioze galvenokārt ir izplatīta Āzijā, Āfrikā, Dienvidamerikā un Eiropas dienvidos. Kopējais ar leišmaniozi inficēto skaits pašlaik tiek lēsts ap 12 miljoniem.[2]
Slimības nosaukums ir radies no skotu patologa un britu armijas mediķa Viljama Būga Leišmana (William Boog Leishman) vārda.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: leišmanioze.
