Pāriet uz saturu

Piedervieta

Vikipēdijas lapa

Piedervieta jeb īpašvieta[nepieciešama atsauce] (eigen (vācu val.) - „piederošs”; apzīmē kāda objekta piederību vai izcelsmi no personas vai objekta) ir vienas noteiktas sugas biotiskā izplatības telpa, bet termins var tikt piemērots arī vairākām sugām, pasugām, populācijām vai indivīdiem - tātad, funkcionāls telpisks komplekss, kurš uztur sugu, un kurš iekļauj visus telpas un procesu funkcionālos raksturlielumus, kas nepieciešami tā pastāvēšanai (piemēram, klimatu, ainavas heterogenitāti, pašreizējo izplatību un kustīgumu, vēsturisko dinamiku un izplatību pasaules mērogā, metapopulāciju struktūru un atkarību no substrātiem, mutuālisma u.c.).

Ir sešas telpiski mainīgie, kas atbilst šim terminam:

  • izplatības vēsture,
  • pašreizējais izplatības areāls,
  • izplatība areāla robežās,
  • (sēklu) kustīgums,
  • izolācija,
  • atrašanās vietas pastāvība.

Ar šo mainīgo (arī, tos atvasinot vai pievienojot jaunus raksturlielumus) palīdzību tiek aprēķināts īpašvietas indekss, kurš nosaka sugas dzīvotspēju tās apdzīvotajā ģeogrāfiskajā telpā.[1]

Bieži sugas pastāv tikai tik ilgi, kamēr to piedervietas paliek neskartas, piemēram, vairākas tropu endēmās sugas pastāv tikai Endēmisko putnu apgabalos, kas ir mazāki par 50 000 km2. Dažām kontinentālajām sugām ir piedervieta ar dabiski šauru vai ierobežotu platību (t.s. endēmās sugas). Tropiskās piedervietas raksturlielumi atšķiras no mērenajām zonām - acīmredzamas atšķirības ir redzamas sezonalitātē, migrācijā un vēsturiskajā filoģeogrāfiskajā mainībā, tāpēc dažādos platuma grādos nepieciešams pielietot dažādas sugu aizsardzības metodes. Novērojamas atšķirības arī insulārām un kontinentālām piedervietām (un tātad modeļiem).[nepieciešama atsauce]

  1. Walter, H. S. (2004), The mismeasure of islands: implications for biogeographical theory and the conservation of nature. Journal of Biogeography, 31: 177–197. doi: 10.1046/j.0305-0270.2003.00989.x