Piena dziedzeris

Piena dziedzeris ir sieviešu dzimuma zīdītāju orgāns, kas veido pienu, ar ko barot jaundzimušos. Piena dziedzeri atrodas krūtīs. Govīm, kazām, briežiem un citiem dzīvniekiem piena dziedzeri atrodas tesmeņos.

Attīstība

Vīriešiem piena dziedzeri visu mūžu paliek rudimentāri, bet sievietēm piena dziedzeru apmēri, forma un struktūra mainās katrā sievietes mūža periodā.

1. Jaundzimušam bērnam krūts dziedzera daiviņas nav attīstītas un ir tikai izvadkanāli, kas zarojas dziedzera saistaudu tīklā. Starp šiem vadiem atrodamas taukaudu "saliņas". Vadu galus veido TEB (terminal end buds), kas spēj vēlāk diferencēties un attīstīties par sekretējošām šūnu grupiņām — daiviņu glandulocītiem. Savukārt krūts zirnītis šajā periodā ir plakans, un areola ir vāji pigmentēta.
2. Pubertātes periodā sievietēm krūts dziedzeri pastiprināti sāk attīstīties, palielināšanās galvenokārt ir saistīta ar tauku šūnu priekšteču dalīšanos. Arī izvadi pagarinās un zarojas epitēlija proliferācijas dēļ.
3. Pilnībā piena dziedzeri attīstās grūtniecības laikā hormonu ietekmē. Kopumā grūtniecības laikā samazinās taukaudu un saistaudu daudzums, bet palielinās piena dziedzeru masa.

Sekrēcija

Dziedzeru šūnas jeb glandulocīti var vielas izdalīt merokrīni vai apokrīni:

• Merokrīni — olbaltumvielas tiek sintezētas šūnas graudainajā endoplazmatiskajā tīklā, tad transportētas pūslīšos uz šūnas virsmu.
• Apokrīni — lipīdu ieslēgumi glandulocītu citoplazmā saplūst un veido lielu tauku pilienu, tad veidojas iežmauga, un atdalās gabaliņš citoplazmas no šūnas.

Pirmpiens

No dažām dienām pirms dzemdībām un vēl 2 nedēļas pēc dzimšanas izdalās pirmpiens. Tam ir dzeltenbalta nokrāsa, satur maz piena tauku, daudz vitamīnu, nātrija jonus, laktoferīnu, viegli sagremojamas vielas un IgA, kas nodrošina pasīvo imunitāti.

Piens

Pēc dzemdībām hormona prolaktīna ietekmē sākas piena sekrēcija. Piena sekrēcija var sasniegt vienu litru diennaktī. Tā sastāvā ir ūdens, tauki, olbaltumvielas (kazeīns, IgA), laktoze, joni un vitamīni.