Pilsētplānošana

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viens no pilsētbūvniecības uzdevumiem ir nodrošināt pilsētu apbūvi. Attēlā redzama Markhemas pilsēta Kanādā no putna lidojuma

Pilsētplānošana, arī pilsētbūvniecība, ir apdzīvoto vietu plānojuma un apbūves teorija un prakse. Pilsētplānošana ir dizaina un noteikumu kopums, kas nosaka vietas fizisko formu, pilsētas ekonomiskās un sociālās funkcijas, un konkrētas vietas šīm aktivitātēm. Tā ir starpdisciplināra nozare, kas balstās uz inženierzinātņu un arhitektūras zināšanām, kā arī uz sociālajām un politiskajām interesēm. Pilsētplānošana nodarbojas gan ar neapbūvētu teritoriju plānošanu, gan arī jau esošo pilsētas daļu revitalizāciju, tā sevī iekļauj mērķu nostādīšanu, datu vākšanu un analīzi, tendenču prognozēšanu, dizanu, stratēģisku domāšanu un publisku apspriešanu[1]. Pilsētplānošanas kā atsevišķas nozares pirmsākumi ir meklējami 20. gadsimta sākumā, un ir atbilde uz tā laika sanitārajiem, sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem strauji augošās industriālās pilsētās[2].

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «urban planning | Definition, History, Examples, Importance, & Facts | Britannica». www.britannica.com (angļu). Skatīts: 2022-01-05.
  2. «About urban planning». Skatīts: 13.11.2020.