Jaunībā strādājis par valsts ierēdni Parīzē. No 1819. līdz 1821. gadam bijis gubernatora sekretārs Franču Gviānā. Vēlāk pametis šo amatu un bijis gan žurnālists, gan aktieris, kā arī veiksmīgs Bordo vīna tirgotājs. 1848. gada Francijas revolūcijas laikā bijis Nacionālās gvardes kapteinis. Vēlāk atgriezies valsts darbā un no 1851. līdz 1852. gadam bijis Francijas konsuls Kalifornijā. 1861. gadā aizgājis pensijā un dzīves nogali pavadījis Franču Alžīrijā.
Bijis viens no sava laika labākajiem Francijas šahistiem un pazīstamās Parīzes šaha kafejnīcas Café de la Régence patstāvīgajiem apmeklētajiem. 1840. gadā pēc Laburdonē nāves ticis uzskatīts par Francijas spēcīgāko šahistu. No 1842. gada līdz 1847. gadam bijis šaha žurnāla Le Palamède redaktors. 1843. gadā nospēlējis divus mačus ar spēcīgāko Anglijas šahistu Hauardu Stauntonu. Pirmo maču Londonā Sentamānam izdevies minimāli uzvarēt ar 3½:2½, bet atbildes mačā Parīzē nācies piekāpties ar 8:13.[1] Pēc šīs neveiksmes Sentamāns pamazām pārstājis piedalīties nopietnos turnīros. Vienīgi 1858. gadā nospēlējis neoficiālu maču ar amerikāņu šahistu Polu Morfiju, kurā cietis sakāvi ar 1:7, kā arī piekritis būt par Morfija sekundantu mačā pret Ādolfu Andersenu. Bijis pozicionāla stila šahists, bieži lietojis slēgtās atklātnes.
