Pliķēklis
Pliķēklis ir īpaši izgatavots rīks, ar kuru per skolās. Parasti pliķēkļus izgatavo no koka, ļoti reti — ādas vai plastmasas.
Pamatā pliķēkļus izmanto ASV pamatskolās un vidusskolās miesassoda izpildei — pliķēšanai. Pliķēkļi ir speciāli izgatavoti, lai nenodarītu skolēniem miesas bojājumus, kā tas iespējams ar žagaru vai kādu citu rīku. Miesas bojājumus nenodarītu arī pliķēšana ar roku, bet ASV tiek uzskatīts, ka pieskaršanās ar roku var būt seksuāla, tāpēc nav pieļaujama.
Pērienu nereti izpilda pa pilnībā apsegtu dibenu, apakšveļu vai atkailinātu dibenu atkarībā no štata, skolu apgabala, grāfistes un izglītības iestādes normatīvajiem aktiem.
Piemēram, ASV Alabamas štatā pliķēšanu lieto vienīgi, kad citas alternatīvas nav devušas rezultātu, un, ja tam piekrīt vecāki. To izpilda speciāls sertificēts tā paša dzimuma skolas darbinieks vismaz viena liecinieka klātbūtnē. Sodu izpilda pa atkailinātu sēžamvietas apakšējo daļu. Atteikšanās saņemt sodu var novest pie atstādināšanas. Pliķēšanas izpildes dienā direktoram jānodod rakstveida ziņojums, kur uzrādīts sodāmā vārds, disciplinārpārkāpuma raksturs, izpildītāja vārds, liecinieks un vispārējs gadījuma apraksts.[1]
Atsevišķās valstīs akadēmiskajās mūža organizācijās — studenšu korporācijās pilntiesīgu biedru uzņemšana iesvētībās notiek ar pliķēkļa pērienu.[2] Pērienu izpilda ar īpašu korporācijas pliķēkli (sorority paddle/franternity paddle) īpašā ceremonijā parasti izģērbjoties pa kailu[3][4][5]vai apakšveļas apsegtu sēžamvietu[6] kā pliķēšanu (paddling, saukta arī swinging the wood[7]). Korporāciju pliķēšanu saņem brīvprātīgi, tas ir izplatīts visā ASV studentu un studenšu korporācijās (sororities), citās slepenās organizācijās.[8][9] Iesvētāmās pilnīga atkailināšanās, pat publisks kailums bieži ir gaidīta šādas studentu pliķēšanas daļa.[10] Lai arī psiholoģijas zinātnieks Zigmunds Freids uzskatīja (1919), ka pliķēšanas mērķis ir apspiest sievišķo identitāti un iniciēt heteroseksuālo vīriešu sabiedrībā, jo veido svarīgas psiholoģiskas un sociālas grupas identitātes funkcijas,[6] tomēr arvien vairāk pliķēšanu īsteno arī meiteņu korporācijas. Iesvētāmā nedrīkst kliegt, kustēties vai atstāt pliķēšanas pozu pēriena laikā — jāizrāda rakstura stingrība un slepenība.[11]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Latvijas Avīze:Amerikā skolēnam drīkst sadot pa dibenu[novecojusi saite]
- ↑ Elefan, Ruben S. Fraternities, sororities, societies: secrets revealed, St. Pauls (Library of Congress Jakarta Field Office), 1997. ISBN 971-504-847-1
- ↑ Mechling, Jay. «Paddling and the Repression of the Feminine in Male Hazing», Thymos: Journal of Boyhood Studies, Volume 2, Number 1 / Spring 2008. ISSN 1931-9045[novecojusi saite]
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 28. septembrī. Skatīts: 2012. gada 29. janvārī.
- ↑ «All good things». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 9. jūnijā. Skatīts: 2012. gada 29. janvārī.
- ↑ 6,0 6,1 Mechling, Jay Clark «Is HAzing Play?» in Cindy Dell Transactions at Play, University Press of America, 2009. ISBN 978-0-7618-4485-3, p.57
- ↑ Kimbrough, Walter M. Black Greek 101: The culture, customs, and challenges of Black fraternities and sororities, Asociated University Presses, 2003. p.63
- ↑ Nuwer, Hank. Wrongs of Passage: Fraternities, Sororities, Hazing, and Binge Drinking. Indiana University Press, 1999. p.35, 80.
- ↑ «Ellsworth, Chad Definitions of hazing: Differences among selected student organizations Dissertation, 2004.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 9. jūlijā. Skatīts: 2012. gada 29. janvārī.
- ↑ Mechling, Jay Clark «Is HAzing Play?» inClark, Cindy Dell Transactions at Play, University Press of America, 2009. ISBN 978-0-7618-4485-3, p.47
- ↑ Phillips, Clarenda M. African American fraternities and sororities: the legacy and the vision, University Press of Kentucky, 2005. p.450
