Pliskas kauja
| Pliskas kauja | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
 Kaujas plāns | |||||||
| |||||||
| Karotāji | |||||||
| Pirmā Bulgārijas cariste | Bizantija | ||||||
| Komandieri un līderi | |||||||
| Krums | Nikifors I {krita) | ||||||
| Spēks | |||||||
| ? | 25 000 - 30 000 | ||||||
| Zaudējumi | |||||||
| ? | ? | ||||||
| Pliskas kauja | |
|---|---|
  Verbicas pāreja  Verbicas pāreja | |
| Koordinātas | 42°55′34″N 26°40′08″E / 42.926111°N 26.668889°EKoordinātas: 42°55′34″N 26°40′08″E / 42.926111°N 26.668889°E |
Pliskas kauja (bulgāru: Битка при Върбишкия проход) bija kauja 811. gada 26. jūlijā starp Bulgārijas karaspēku hana Kruma vadībā pret Bulgārijā iebrukušo Bizantijas karaspēku imperatora Nikifora I vadībā.
Bizantiešu karaspēkam iesākumā izdevās nopostīt Bulgārijas galvaspilsētu Plisku. Tikmēr bulgāru spēki nobloķēja Balkānu kalnu pārejas, bloķējot Bizantijas karaspēka atgriešanos. Izšķirošā kauja notika 811. gada 26. jūlijā, visticamāk Verbicas pārejā. Bulgāru slēpņu un nakts uzbrukumu taktikas rezultātā bizantiešu armija tika dezorganizēta un gandrīz pilnībā iznīcināta. Krita arī pats imperators, no kura galvaskausa Krums izgatavoja ar sudrabu apkaltu biķeri. Pliskas kauja bija viena no smagākajām sakāvēm Bizantijas vēsture. Pēc šīs sakāves bizantieši turpmākos 150 gadus vairs nesūtīja karaspēku pāri Balkāniem, kas ļāva nostiprināties Pirmajai Bulgārijas caristei.
Avoti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Theophanes the Confessor, Chronicle, Ed. Carl de Boor, Leipzig.
- John Skylitzes, Synopsis Historion, translated by Paul Stephenson.
- Nikephoros Patriarch of Constantinople, Short History, C. Mango, ed., Dumbarton Oaks Texts 10, 1990.
- Васил Н. Златарски, История на българската държава през средните векове, Част I, II изд., Наука и изкуство, София 1970.