Pirmā Bulgārijas cariste

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Bulgārijas cariste ap 900. gadu
Bulgārijas cariste ap 960. gadu

Pirmā Bulgārijas cariste bija bulgāru valsts, kas pastāvēja Balkānu pussalā no 681. gada līdz 1018. gadam. Valsts radās kad hana Asparuha vadītie bulgāri, kas šajā laikā bija tjurku tauta, no tagadējās Ukrainas teritorijas ielauzās Austrumromas impērijas teritorijā un apmetās uz dzīvi Donavas lejtecē, laika gaitā sajaucoties ar vietējiem slāviem, pieņemot viņu valodu un ortodoksālo kristietību.

Lai arī 718. gadā bulgāri palīdzēja sakaut Konstantinopoli aplenkušos arābus, Bulgārijai strauji izplešoties, Balkānos saasinājās cīņa ar Austrumromas impēriju, kas noveda pie pakāpeniskas Bulgārijas vājināšanās un sabrukuma 1018. gadā. Valsts ziemeļos Bulgārija veiksmīgi karoja ar klejotājtautām pečeņegiem, kumāniem un maģāriem. Bulgārijas cariste savu lielāko varenību sasniedza Simeona I (893-927) valdīšanas laikā, kad 913. gadā viņš sāka saukties par imperatoru un 923. - 924. gados neveiksmīgi mēģināja iekarot Konstantinopoli.

Līdz 864. gadam bulgāri piekopa šamaņu tengrismu, pēc tam notika pāreja uz ortodoksālo kristietību. 919. gadā tika izveidots Bulgārijas patriarhāts, kura neatkarību 927. gadā atzina arī Konstantinopoles patriarhs. No 893. gada par oficiālo valsts valodu tika pasludināta vecslāvu valoda un Bulgārija izveidojās par dienvidu slāvu kultūras centru.

1014. gadā bulgāri cieta smagu sakāvi un 1018. beidzās pēdējā pretošanās, kad bulgāru augstmaņi atzina Austrumromas imperatora virskundzību.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bulgārijas nosaukums mainījās līdz ar tās pārvaldes formu. No 681. līdz 864. gadam to sauca par Bulgāriju, Bulgārijas hanisti vai Donavas bulgāru hanisti, lai atsķirtu no Volgas Bulgārijas, kur atradās vēl viena bulgāru valsts. Starp 864. un 917./27. gadu to sauca par Bulgārijas kņazisti. Pēc tam Bulgārijas valdnieki izmantoja cara vai imperatora titulu.