Pneimatiskais dzinējs

Vikipēdijas lapa
Lokomotīve, kas darbojas ar saspiestu gaisu

Pneimatiskais dzinējs vai pneimodzinējs ir dzinējs, kas pārvērš saspiesta gaisa enerģiju par mehānisku darbu.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc darbības principa pneimatiskos dzinējus iedala tilpuma un turbīnu dzinējos. Pēc kustības virziena — lineārajos (virzuļu, membrānu un citos) un griežamajos (lāpstiņu).

Tilpuma pneimatiskajos dzinējos mehāniskais darbs tiek veikts, pateicoties saspiestā gaisa spiedienam uz virzuļiem dzinēja cilindros, savukārt turbīnu pneimatiskajos dzinējos no gaisa plūsmas ietekmes uz turbīnas lāpstiņām. Pirmajā gadījumā tiek izmantota saspiestā gaisa potenciālā enerģija, bet otrajā — kinētiskā enerģija.

Vislielāko pielietojumu ir iemantojuši tilpuma pneimatiskie dzinēji.

Pielietojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pneimatiskie dzinēji tiek izmantoti dažādu pneimatisko instrumentu piedziņai, kas garantē darba drošību sprādzienbīstamās vietās (gāzes krātuvēs, ogļraktuvēs), kā arī vidē ar palielinātu mitruma līmeni.