Polijas Skautu Krusts

Vikipēdijas lapa
Polijas Skautu Krusts

Skautu Krusts (poļu: Krzyż harcerski) Polijas Skautu un gaidu kustības zīme, ko pasniedz Polijas skautiem, vecskautiem un roveriem. Pirmo reizi to pasniedza pagrīdes Skautu organizācija Varšavā 1912.gadā. Zīmi veidojis Kazimirs Ļutoslavskis, un tās izskats kopš tā laika praktiski nav mainījies. Zīmi piestiprina krūšu kreisajā pusē, divu pirkstu platumā virs kabatas.

1918. gada novembrī Polijas Kara ministrs noteica, ka Skautu krusts ir vienīgais civīlais (nevalstiskais) apbalvojums, ko drīkst nēsāt pie militārā formastērpa. Šis noteikums ir spēkā arī šobrīd.

Simboli[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Krusta meta autors ir katoļu priesteris Kazimirs Ļutoslavskis, poļu komponista Vitolda Ļutoslavska tēvocis. Krusta forma norāda uz grūto ceļu, kas vienmēr ejams. Tajā arī ir simboliska atsauce uz Polijas augstāko militāro apbalvojumu Virtuti Militari, drosmes un nelokāmības simbolu.


Krusta centrālais elements ir stilizēts lilijas zieds Fleur-de-lys, sens tikumības un skaidrības simbols. Tas ir plaši lietots starptautiskās skautu kustības simbols.

Lilijas zieds ir ieskauts aplī, pilnības un skautu vienības simbolā. Stari apļa iekšpusē simbolizē latīnisko teicienu "per aspera ad astra" ("caur šķēršļiem uz zvaigznēm").

Vainags ap krusta vidu sastāv no divām daļām. Kreisajā pusē ir ozollapu vija, kas simbolizē spēku, drosmi, varonību un veiklumu. Labajā pusē - lauru lapu vija, uzvaras simbols. Skautam ir biežāk jāgūst uzvaras pār savu vājumu nekā ienaidnieku. Pie tam lauru lapas simbolizē zināšanas un prasmi. saite, kas savieno abas vainaga vijas ir kā ikdienas atgādinājums katram skautam, katru dienu izdarīt kādu labu darbu.

Krusts pildīts ar smilšu graudiņiem. Tie simboliski norāda skautu lielo skaitu uz Zemes un akmeņaino ceļu, kas skautam ejams. Vārds Czuwaj (latviski - "Esi modrs" ir Polijas skautu devīze un sveiciens.