Slepenpolicija
Slepenpolicija (vai politiskā policija) ir organizācija, kuras primārais uzdevums ir jebkuriem līdzekļiem aizsargāt pastāvošo, lielākoties autoritāro vai totalitāro režīmu no iekšējiem draudiem.
Atšķirībā no policijas šādas organizācijas darbojas slepeni, izmantojot izlūkdienestu metodes — izsekošanu, noklausīšanos u.c. Slepenpolicijai ir plašas un neierobežotas pilnvaras, lielākoties tās nepakļaujas likumu normām — ierasta prakse ir, piemēram, spīdzināšana, draudi, izteikšanās tiesību liegšana, politiskās slepkavības un citi represīvi līdzekļi. Organizatoriski slepenpolicija parasti tiek veidots kā autonoms valsts specdienests vai kā Iekšlietu ministrijai pakļauta policijas struktūra, tomēr slepenpolicija var būt veidota arī citādi, piemēram, kā partijas iekšējā organizācija.
Arī demokrātiskās valstīs nereti pastāv dienesti, kas līdzinās slepenpolicijai, jo tiem ir dotas plašas un īpašas pilnvaras, kas ļauj cīnīties pret terorismu, radikāli pretvalstiskām grupām, cenzēt presi, tomēr tām visbiežāk iztrūkst būtiski represīvie elementi, kā arī likuma kontroles neesamība.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šim rakstam ir nepieciešamas atsauces uz ārējiem avotiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu, pievienojot vismaz vienu atsauci. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. Meklēt atsauces: "Slepenpolicija" – ziņas · grāmatas · scholar · brīvi attēli |
 | Šis ar tieslietām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |