Gestapo

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Gestapo (no vācu: Geheime Staatspolizei) bija Vācijas Trešā Reiha valsts slepenpolicija.

Hronoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Himmlers pārņem no Gēringa gestapo vadību (1934)
    1933. gada 26. aprīlī gestapo izveidota ar Hermaņa Gēringa, tā laika Prūsijas iekšlietu ministra, pavēli izveidot Prūsijas zemes (bez Berlīnes) iekšlietu ministrijā slepenpolicijas struktūrvienību, kura sākotnēji bija tikai Prūsijas policijas 1A nodaļa. Par tās vadītāju iecēla Rūdolfu Dilsu.
  • Tajā laikā Heinrihs Himlers, SS reihsfīrers un policijas virsuzraugs Bavārijā, īstenoja Vācijas zemju politisko policiju apvienošanu. Himlers kļuva par visas Vācijas politiskās policijas vadītāju, izņemot Prūsiju, kur saglabājās Gēringa vadība; 1933. gada 30. novembrī ar Gēringa rīkojumu gestapo pārstāja pakļauties Prūsijas iekšlietu ministrijai un tika izveidota par patstāvīgu organizāciju.
  • 1934. gadā gestapo tika pakļauta Himleram. Šī gada 1. aprīlī Dilss tika atlaists no ieņemamā amata. Gestapo faktiski vadīja Reinhards Heidrihs, SD vadītājs. Visu Vācijas zemju politiskās policijas tika pakļautas gestapo pārvaldei Berlīnē.
  • 1936. gada 17. jūnijā Himlers kļuva par visas Vācijas policijas šefu. Gestapo un kriminālpolicija (Kriminalpolizei) tika apvienotas Drošības policijā (Sicherheitspolizei), par kuras vadītāju iecēla Heidrihu.
  • 1936. gada 10. februāra dekrēts (t.s. "likums par gestapo") noteica, ka gestapo lēmumus administratīvā tiesa izskatīt nedrīkst, nodeva gestapo pārziņā t.s. koncentrācijas nometnes.
  • 1939. gada 27. septembrī Drošības policiju (kopā ar gestapo) un SD iekļāva Impērijas drošības galvenajā pārvaldē (RSHA), gestapo kļuva par tās IV nodaļu ("Cīņa ar pretinieku"). No šī brīža gestapo vadīja Heinrihs Millers.[1]

Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gestapo iekšējo struktūru veidoja 5 departamenti:

  • IV A (6 nodaļas) — nacionālsociālisma pretinieku, opozīcijas un sabotāžu apkarošana, kopējās drošības nodrošināšana.
  • IV B (5 nodaļas) — katoliskās un protestantiskās Baznīcas, sektu, ebreju, mistiķu biedrību (masonu u.c.), homoseksuālistu, jauniešu grupu uzraudzība.
  • IV C — kartotēka, arhīvs, izsekošana un preventīvie aresti.
  • IV D — drošība okupētajās teritorijās, nacionālo pretošanās kustību apkarošana, emigrantu un ar varu darba dienestā mobilizēto uzraudzīšana reiha teritorijā.
  • IV E (6 nodaļas) — pretizlūkošana, sabotāžas apkarošana, ekonomiskā spiegošana.
  • IV F (pēc iekļaušanas RSHA) — robežpolicijas un pasu kontrole.

Dienesta pakāpes un uniforma[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gestapo darbinieki parasti valkāja civilās drēbes. Lai apstiprinātu savu personību, operatīvais darbinieks uzrādīja tikai orderi, nevis personu apliecinošu dokumentu ar fotogrāfiju. Gestapo apriņķu pārvalžu darbinieki valkāja pelēko SS dienesta formu, bet ar kārtības policijas (Ordnungspolizei) uzplečiem un SS atpazīšanas zīmi uz apkakles kreisās daļas un melnu uzšuvi uz labās. SD zīmi uz piedurknēm nesāja arī SiPo darbinieki, kas nebija no SD. Gestapovieši, kas ietilpa operatīvajās grupās (Einsatzgruppen) okupētajās teritorijās, sākotnēji valkāja formu, kas nebija atšķirama no Waffen-SS lauka formas. Pēc Waffen-SS sūdzībām šiem gestapoviešiem SS uzpleči tika aizstāti ar policijas (OrPo) uzplečiem.

Gestapo dienestu pakāpes gan darbiniekiem, kas vienlaicīgi bija, gan darbiniekiem, kas nebija SS locekļi:

Vienkāršais dienests Vadošais dienests Atbilstoši Kārtības

policijā

Atbilstoši SS
Kriminālasistenta kandidāts

(Kriminalassistentanwärter)

Vahtmistrs (Wachtmeister) Apakššarfīrers (Unterscharführer)
atbilstoši kriminālasistentam Virsvahtmistrs

(Oberwachtmeister)

Šarfīrers (Scharführer)
Kriminālasistents

(Kriminalassistent)

Iecirkņa virsvahtmistrs

(Revieroberwachtmeister)

Virsšarfīrers (Oberscharführer)
Kriminālvirsasistents

(Kriminaloberassistent)

Galvenais vahtmistrs

(Hauptwachtmeister)

Galvenais šarfīrers (Hauptscharführer)
Kriminālsekretārs (Kriminalsekretär) Mistrs (Meister) Triecienšarfīrers (Sturmscharführer)
Kriminālvirssekretārs

(Kriminalobersekretär)

Palīgkriminālkomisārs (Hilfskriminalkommissar)

atbilstoši kriminālkomisāram

Leitnants (Leutnant) Apakštriecienvadonis (Untersturmführer)
Kriminālinspektors

(Kriminalinspektor)

Kriminālkomisārs ar <3 gadiem šajā pakāpē

(Kriminalkommissar)

Virsleitnants (Oberleutnant) Virstriecienvadonis (Obersturmführer)
Kriminālkomisārs

Kriminālpadomnieks ar <3 gadiem šajā pakāpē

(Kriminalrat)

Kapteinis (Hauptmann) Galvenais triecienvadonis

(Hauptsturmführer)

Kriminālpadomnieks

Krimināldirektors (Kriminaldirektor)

Valdības un kriminālpadomnieks

(Regierungs- und Kriminalrat)

Majors (Major) Triecienvienības vadonis

(Sturmbannführer)

Valdības un kriminālvirspadomnieks

(Oberregierungs- und Kriminalrat)

Pulkvežleitnants

(Oberstleutnant)

Triecienvienības virsvadonis

(Obersturmbannführer)

Valdības un krimināldirektors

(Regierungs- und Kriminaldirektor)

Reiha krimināldirektors (Reichskriminaldirektor)

Pulkvedis (Oberst) Karogvadonis (Standartenführer)
Drošības policija (Sicherheitspolizei) Atpazīšanas zīmes Drošības dienests (Sicherheitsdienst)
Kriminālasistents

(Kriminalassistent)

SS-Oberscharführer.svg
SS virsšarfīrers

(SS-Oberscharführer)

Kriminālvirsasistents

(Kriminaloberassistent)

SS-Hauptscharführer.svg
SS Galvenais šarfīrers

(SS-Hauptscharführer)

Kriminālsekretārs (Kriminalsekretär)
SS-Untersturmführer.svg
SS apakštriecienvadonis

(SS-Untersturmführer)

Kriminālvirssekretārs (Kriminalobersekretär)
Kriminālinspektors (Kriminalinspektor)
SS-Obersturmfuehrer collar.jpg
SS virstriecienvadonis

(SS-Oberersturmführer)

Kriminālkomisārs (Kriminalkommissar)
Kriminālkomisārs

ar vairāk nekā 3 gadiem šajā pakāpē

SS-Hauptsturmfuehrer collar.jpg
SS galvenais triecienvadonis

(SS-Hauptsturmführer)

Kriminālpadomnieks (Kriminalrat)
Kriminālpadomnieks

ar vairāk nekā 3 gadiem šajā pakāpē

SS-Sturmbannfuehrer collar.jpg
SS triecienvienības vadonis

(SS-Sturmbannführer)

Krimināldirektors (Kriminaldirektor)
Valdības un kriminālpadomnieks

(Regierungs- und Kriminalrat)

Valdības un kriminālvirspadomnieks

(Oberregierungs- und Kriminalrat)

SS-Obersturmbannfuehrer collar.jpg
SS triecienvienības virsvadonis

(SS-Obersturmbannführer)

Valdības un krimināldirektors

(Regierungs- und Kriminaldirektor)

Reiha krimināldirektors

(Reichskriminaldirektor)

SS-Standartenfuehrer collar.jpg
SS karogvadonis

(SS-Standartenführer)

SS-Oberfuehrer collar.jpg
SS virsvadonis

(SS-Oberführer)

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atentāta pret Hitleru izmeklēšanas apspriede (1939). Sēž (no kreisās puses uz labo) Francis Jozefs Hūbers, Artūrs Nēbe, Heinrihs Himlers, Reinhards Heidrihs, Heinrihs Millers

Pirmā lieta, kuras izmeklēšanā piedalījās gestapo, bija Reihstāga dedzināšana (1933). Turpmāk gestapo vērsās pret nacistu ienaidniekiem (kreisajiem politiskajiem virzieniem), vēlāk arī pret Hitlera personīgajiem pretiniekiem (arī nozīmīgiem nacistiem). Garo nažu naktī (1934) gestapo kopā ar SS piedalījās SA likvidēšanā (tādējādi gestapo un SS ne vien veica politisku tīrīšanu, bet arī atbrīvojās no pakļautības SA). Tāpat gestapo represijas bija vērstas pret priesteriem, kas nebija labvēlīgi nacistu režīmam, sektantiem, homoseksuāļiem, ebrejiem, čigāniem, vāciešiem, kas stāstīja politiskas anekdotes, kritizēja nacistu režīmu, sākoties karam, arī tos, kas klausījās Vācijas pretinieku radio, cēla paniku un pauda sakāvniecisku noskaņojumu.

Kopš 1936. gada gestapo darbojās bez tiesiskās uzraudzības. Parasti aizdomās turamo vainu pierādīja ar viņu atzīšanos, kuru panāca ar spīdzināšanu. Gestapo pakļāvās SS reihsfīreram Himleram, kurš bija tieši pakļauts Hitleram. Vislielākais gestapo darbinieku skaits tā vēsturē bija 40 000, taču bez tiem vēl pastāvēja plašs informatoru tīkls. 80% Vācijā izmeklēto lietu sākās ar denunciāciju (pēc pilsoņu sūdzībām par saviem līdzpilsoņiem).

Tieši gestapo bija organizācija, kas Vācijas okupētajās teritorijās nodarbojās ar pagrīdes apkarošanu. Iebrūkot Polijā, gestapovieši virzījās iekarojamajās teritorijās līdzās ar Vērmahtu un ar savu darbību šokēja pēdējo, tāpēc, iebrūkot Francijā, Vērmahta komandieri uzstāja, lai gestapo darbība iekarotajās zemēs sāktos nedaudz vēlāk. Vācijā gestapo virsnieki lielākoties strādāja kabinetos, iekarotajās teritorijās viņi tieši piedalījās inteliģences, komunistu, ebreju fiziskās iznīcināšanas akcijās, būdami iekļauti operatīvajās grupās — Einsatzgruppen.

Sevišķi nežēlīga gestapo darbība tika izvērsta, tuvojoties kara beigām. Pēc 20. jūlija sazvērestības tika represēti daudzi armijas virsnieki, arī tie, kuri atentātā nepiedalījās.[1]

Gestapo Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gestapo Rīgā atradusies Moltkes (mūsdienu Reimersa) ielā 1 (tagad Raiņa bulvāris 5/6, tur līdz pārvākšanās brīdim atradās Iekšlietu ministrija, bet tagad atrodas Grand Poet viesnīca).[2][3]

Fināls[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arestētie gestapo aģenti 1944. gada oktobrī Beļģijā

1945. gada Kontrolkomisijas dekrēts Nr.2 izsludināja gestapo ārpus likuma. Starptautiskais kara tribunāls Nirnbergā atzina gestapo par noziedzīgu organizāciju — lielākā daļa tās vadītāju tika notiesāti uz nāvi vai ilgstošu ieslodzījumu.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Robinson, Matt (2019. gada rudens). "Gestapo valstība". Nezināmā Vēsture.
  2. «Otra Rīgas “stūra māja” – vācu “čekas” nams Reimersa ielā». la.lv. 22.01.2015. Skatīts: 24.08.2021.
  3. «Reimersa iela 1, Rīga». garamantas.lv. Skatīts: 24.08.2021.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Энциклопедия Третьего рейха. Москва, 1996. ISBN 5-320-00069-3

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]