Pomerānijas baltu valoda

Baltu dzelzs laikmeta arheoloģiskās kultūras (Pomerānijas kultūra zelta krāsā)

Pomerānijas baltu valoda ir mirusi rietumbaltu valoda, ko lietojuši Pomerānijas balti. Tās pēdas saglabājušās uz rietumiem no Vislas esošās Pomerānijas vietvārdos (Gdańsk, Gdynia, Mottlau, Saalau-Żuławy, Schonau, Trutenau, Persante, Saulin, Labuhn, Labehn, Powalken, Straduhn, Rutzau, Karwen, Pirsna, Patulli, Arniki, Kawle, Prangenau u.c.). Arheoloģiski valodas areālu saista ar aptuveni 1000. gados p.m.ē. pastāvējušo Pomerānijas kultūru, ko vēlāk aizstāja austrumģermāņu valodā runājošas ciltis jeb tā sauktā Oksivas kultūra.

„Baltoīda” tipa hidronīmi (piemēram, Dargowe, Kremon, Lynow, Plawe, Rune, Spandin, Sude, Trutenow, Wangern, Wobele u.c.) šaurā strēlē gar Baltijas jūras dienvidu krastu sastopami līdz pat Šlēsvigai un Holšteinai, tomēr to etnovalodiskā saistība ar baltiem ir grūti pierādāma.

Literatūra

• Орел В. Э. Неславянская гидронимия бассейнов Вислы и Одера // Балто-славянские исследования 1988—1996. М., 1997.
• Топоров В. Н. Балтийские языки // Языки мира: Балтийские языки. М.: Academia, 2006. Стр. 17—18, 54.
• Топоров В. Н. О северо-западном локусе балтийской гидронимии (Из цикла «По окраинам древней Балтии») // Res Balticae, 1995.
• Górnowicz H. Nazwy wodne dorzecza dolnej Wisły. Hydronymia Europaea. I. Wiesbaden, 1985.
• Krahe H. Baltischen Ortsnamen westlich der Weichsel // Alt-Preussen, 1943, Bd. 8, № 3. (Königsberg).
• Labuda G. Zagadnenie osadnictwa ludności bałtyckiej na lewym brzegu dolnej Wisły we wczesnym średniowieczu // Konferencja Pomorska. Prace Slawistyczne, 12. Wrocław, 1979.
• Schall H. Die baltisch-slavische Sprachgemeinschaft zwischen Elbe und Weichsel // Atti e memorie del VII Congresso internazionale de scienze onomastiche. Firenze, 1963.
• Schall H. Baltische Dialekte im Namengut Nordwestslawiens // Zeitschrift für vergleichende Forschungen auf dem Gebiete der indogermanischen Sprachen, 1964—1965, Bd. 79.