Ponpeja (pavalsts)

Ponpejas Valsts
	Ponpejas Valsts
	— Mikronēzijas pavalsts —
	; Karogs
	; Karogs
	Platība
- Kopējā	371,6 km²
	Iedzīvotāji (2010)
- Kopā	36 196
- Blīvums	97,4/km²
Laika josla	UTC+11 (UTC+11)
ISO 3166-2	FM-PNI
	Ponpejas Valsts Vikikrātuvē

Ponpejas Valsts (angļu: Pohnpei State) ir viena no Mikronēzijas Federatīvo Valstu pavalstīm. Atrodas valsts austrumu daļā starp Čūku rietumos un Kosrai austrumos. Pavalsts galvaspilsēta ir Kolonija. Attālums no Kolonijas līdz federālajai galvaspilsētai Palikirai, kas atrodas tajā pašā Ponpejas salā, ir ap 8 kilometriem.

Ģeogrāfija

Ponpejas pavalsts aizņem Karolīnu salu arhipelāga austrumu daļu un iekļauj 10 atolus un atsevišķas salas; kopā ap 150 saliņām, kuru kopējā sauszemes platība ir 344 km². Pavalsts galvenā daļa ir Ponpejas sala, kas veido 97 % no pavalsts kopējās sauszemes platības un 96 % no iedzīvotāju skaita.

Atoli un salas

Seņavina salas:
- Ponpeja — vulkāniska sala, sauszemes platība 334 km², 34 789 iedzīvotāji (2010);
- Pakīna — koraļļu atols ar 9 salām, sauszemes platība 1,09 km², 150 iedzīvotāji (2010);
- Anta — koraļļu atols ar 13 salām, sauszemes platība 1,86 km², neapdzīvots (2010);
Oroluka — koraļļu atols ar 1 salu, sauszemes platība 0,13 km², neapdzīvots (2010);
Minto rifs — koraļļu atols ar 1 salu, sauszemes platība 0,2 ha, neapdzīvots (2010);
Sjapvuāfika — koraļļu atols ar 10 salām, sauszemes platība 1,75 km², 456 iedzīvotāji (2010);
Mvokillo — koraļļu atols ar 3 salām, sauszemes platība 1,24 km², 133 iedzīvotāji (2010);
Pinelapa — koraļļu atols ar 3 salām, sauszemes platība 1,75 km², 258 iedzīvotāji (2010);
Nukuoro — koraļļu atols ar 44 salām, sauszemes platība 1,67 km², 210 iedzīvotāji (2010);
Kapinamarani — atols ar 33 salām, sauszemes platība 1,12 km², 350 iedzīvotāji (2010).

Vēsture

Pirms eiropiešu ierašanās Ponpejā pastāvējusi attīstīta civilizācija, ko tradicionāli dala trijos periodos: Mvēinkava vai Mvēinaramasa līdz 1100. gadam, Mvēinsaudeleura (1100—1628) un Mvēinnānmvarki (1628—1885). Zināmākais Ponpejas vēstures liecinieks in senās galvaspilsētas Nanmadolas drupas Ponpejas dienvidaustrumu piekrastē, kas 2016. gadā iekļautas UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.^[1]

Pirmais no eiropiešiem Karolīnas salas, kurās ietilpst arī Ponpeja, 1526. gada 22. augustā apmeklēja spāņu jūrasbraucējs Torivio Alonso de Salasars (Toribio Alonso de Salazar). 1528. gada 1. janvārī cits spāņu jūrasbraucējs Alonso de Saavedra (Alonso de Saavedra) salas pasludināja par Spānijas karaļa īpašumu.^[2]

Pirmais no eiropiešiem Ponpeju apmeklēja spānis Pedro Fernandess de Kviross 1595. gada 23. decembrī ar kuģi San Gerónimo. Viņš salu ieraudzīja, viņa apraksts par to ir īss, un viņš tur nebija izkāpis krastā. Otrā zināmā rietumnieku vizīte notika daudz vēlāk, kad austrālieša Džona Henrija Rova kuģis John Bull ieradās salā 1825. gada 10. septembrī, kur tam uzbruka vietējie iedzīvotāji. Ponpeja kopā ar Seņavina salām tika iekļauta Eiropas navigācijas kartēs pēc tam, kad to apsekoja krievu jūrasbraucējs Fjodors Litke 1828. gadā, vairāk nekā divus gadsimtus pēc pārējām Karolīnu salām.

Ponpejas salā tika izveidota Karolīnu salu koloniālās valdības mītne. Spāņi salu nodēvēja par Ponapi (Ponapé) un nodibināja Santjago de la Asensjonas (Santjago de la Ascensión) pilsētu, kas kļuva par viņu pirmo galvaspilsētu. Tā kā tā bija Spānijas kolonijas administrācijas (ko veidoja ierēdņi, militārpersonas, misionāri un filipīniešu strādnieki) mītne, tā kļuva pazīstama vienkārši kā Kolonja.

1899. gada 30. jūnijā, pēc Spānijas un Amerikas kara, Spānija pārdeva Karolīnu salas, Palau salas un lielāko daļu Marianas salu Vācijas Impērijai, kas Mikronēzijas salas iekļāva Vācijas Jaungvinejas sastāvā. Vācu administrācijas laikā galvaspilsēta oficiāli tika pārdēvēta par Koloniju (Kolonia). Pirmā pasaules kara laikā salas okupēja Japāna, kas pēc tam to pārvaldīja kā Nāciju līgas mandātu. Pēc Otrā pasaules kara Ponpeja kļuva par ASV Klusā okeāna salu mandātteritorijas vienu no distriktiem. 1977. gadā no Ponpejas distrikta atdalījās Kosrae, kas mūsdienās ir atsevišķa pavalsts.

1979. gada 10. maijā Ponpeja kļuva par neatkarīgo Mikronēzijas Federatīvo Valstu daļu.

Iedzīvotāji

Ponpeja ir otra apdzīvotākā no Mikronēzijas pavalstīm — tajā dzīvo 31 % valsts iedzīvotāj, kā arī Kolonija ar 6074 iedzīvotājiem ir valsts otra lielākā apdzīvotā vieta. Lielākā daļa pavalsts iedzīvotāju ir ponpejieši. Attālos atolus apdzīvo citi mikronēziešu etnosi, bet Kapinamarani un Nukuoro atolu iedzīvotāji ir polinēzieši. Ponpejas oficiālā lietvedības valoda ir angļu valoda, bet sadzīvē lielākā daļa lieto ponpejiešu valodu, kam arī ir oficiālas valodas statuss. Ārējās salās ir izplatītas arī citas mikronēziešu valodas — mokiliešu, pinelapiešu un natikiešu, bet Kapinamarani un Nukuoro atolu iedzīvotāju valodas piedēr polinēziešu valodu saimei. Pēc konfesionālās piederības iedzīvotāji ir kristieši — aptuveni vienādā skaitā katoļi un protestanti.

Atsauces

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ponpeja.

[1] UNESCO World Heritage Convention. Nan Madol: Ceremonial Centre of Eastern Micronesia

[2] Landfalls of Paradise: Cruising Guide to the Pacific Islands. Earl R. Hinz, Jim Howard

[1]

[2]