Pāriet uz saturu

Poļus Ņedostupnosti

Vikipēdijas lapa
Poļus Ņedostupnosti
Полюс недоступности
Stacija ar Ļeņina krūšutēlu 2007. gadā Stacija ar Ļeņina krūšutēlu 2007. gadā
Poļus Ņedostupnosti (Antarktīda)
Poļus Ņedostupnosti
Poļus Ņedostupnosti
Valsts piederība Karogs: Padomju Savienība PSRS
Koordinātas: 82°6′0″S 54°58′0″E / 82.10000°S 54.96667°E / -82.10000; 54.96667Koordinātas: 82°6′0″S 54°58′0″E / 82.10000°S 54.96667°E / -82.10000; 54.96667
Novietojums Polārais plato
Stacijas tips vasaras
Atvērta 1958. g.
Slēgta 1958. g.
Personāls vasarā 18-14
Augstums v.j.l. 3720 m
Vidējā gada t° -57 °C
Poļus Ņedostupnosti Vikikrātuvē

Poļus Ņedostupnosti (krievu: Полюс недоступности) bija īslaicīga padomju vasaras polārstacija Austrumantarktīdā. Ierīkota nosacītajā dienvidu Nepieejamības polā 878 km no Dienvidpola un 600 km no tuvākās polārstacijas Sovetskas. Staciju ierīkoja 1958. gada 14. decembrī transporta karavānas maršruta galapunktā. Stacija darbojās 12 dienas - līdz 26. decembrim.[1]

Tā bija tajā laikā visaugstāk virs jūras līmeņa (ap 3720 m)[2] ierīkotā polārstacija, ledus segas biezums 2950 m. Ekstrapolējot tika noteikta gada vidējā gaisa temperatūra -57 °C. Stacijas darbības laikā temperatūra variējās no -27,5 līdz -37,4 °C.

Stacija sastāvēja no 24 m² lielas uz sliecēm uzstādītas dzīvojamās ēkas, netālu izvietotas meteostacijas un divām 20 m augstām radioantenām. Galvenajai ēkai uz jumta tika uzstādīts Ļeņina krūšutēls.[3]

Stacijā tika veikti meteoroloģiskie, aktinometriskie, ģeomagnētiskie un glacioloģiskie novērojumi, kā arī ledāja seismozondēšana. Pēc stacijas konservācijas to dažādos laikos apmeklējušas vairākas ekspedīcijas, bet regulāri novērojumi nav veikti.

2007. gadā Nepieejamības polu un pamesto staciju apmeklēja triju britu ceļotāju ekspedīcija, kas ceļoja kājām, par vilcējspēku izmantojot pūķus.[4][5]

Stacijai un tajā uzstādītajam krūšutēlam ir piešķirts aizsargājama vēstures pieminekļa statuss.[6]